"Azerbaidžānas armijas vienības 1.decembrī iegāja Lačinas rajonā" saskaņā ar vienošanos, kuru 9.novembrī parakstīja Armēnija, Azerbaidžāna un Krievija, teikts Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Saskaņā ar šo vienošanos Azerbaidžānas armija 20.novembrī iegāja Agdamas rajonā, bet 25.novembrī - Keļbadžaras rajonā.
Šie trīs rajoni bija drošības buferzonā, kas atradās ap Kalnu Karabahu un kuru kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem bija okupējuši armēņu spēki, kas to de fakto pievienoja starptautiski neatzītajai Kalnu Karabahas Republikai.
Pamiera vienošanās arī paredz, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās, un tas nozīmē, ka Azerbaidžānas kontrolē paliek tās ieņemtā Kalnu Karabahas pamatteritorijas dienviddaļa un visa buferzonas dienviddaļa.
Saskaņā ar šo pamiera vienošanos apmēram 2000 Krievijas miera uzturētāju ir dislocēti starp abām konflikta pusēm, tostarp gar 60 kilometrus garo Lačinas koridoru, kas savieno Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu ar Armēnijas robežu.
Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī. Sešas nedēļas pēc to sākuma Armēnijas premjers Nikols Pašinjans kopā ar Krievijas un Azerbaidžānas līderiem pieņēma trīspusējo paziņojumu par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, lai reģionā izvairītos no pilnīga sabrukuma, aplenkuma un tūkstošu armēņu karavīru nāves.