Savienotās Valstis arī nolēmušas, ka savus spēkus no Afganistānas izvedīs līdz 11. septembrim, un notiek šī procesa saskaņošana ar NATO. Tāpat Baidena administrācija meklē ceļus, lai no jauna vienotos ar Irānu par tās kodolprogrammas apturēšanu, un ir gatava nākt klajā ar iniciatīvām globālo klimata pārmaiņu palēnināšanai – jālabo Trampa laikā pieļautās kļūdas.
Zvans Putinam
Otrdien Baidens un Putins telefoniski sazinājušies otro reizi kopš ASV prezidenta stāšanās amatā šā gada 20. janvārī. AFP, atsaucoties uz Baltā nama paziņojumu, raksta, ka saruna notikusi pēc Baidena iniciatīvas un viņš ierosinājis tuvāko mēnešu laikā tikties neitrālā teritorijā un apspriest visplašāko jautājumu loku. «''uvākie mēneši – tas nozīmē šo vasaru,'' Baltā nama preses sekretāres Dženas Psaki sacīto citē The New York Times.
Gan Rietumu, gan Krievijas medijos parādījušās ziņas, ka šāda tikšanās varētu notikt Somijas galvaspilsētā Helsinkos, kur 2018. gada jūlijā tikās Putins un Tramps.
Baltā nama paziņojumā uzsvērts, ka Baidens Krievijas kolēģim skaidri paziņojis – ASV rīkosies izlēmīgi, lai aizstāvētu savas nacionālās intereses, atbildot uz tādām Krievijas aktivitātēm kā kiberuzbrukumi un iejaukšanās ASV vēlēšanu norisē. ''Prezidents arī pauda mūsu bažas par Krievijas militāro spēku negaidīto koncentrēšanu Krimā un pie Ukrainas robežām, aicinot Krieviju mazināt spriedzi,'' paziņojumu citē Reuters.
Psaki piebildusi, ka ASV vēlētos izveidot stabilas attiecības ar Krieviju, tomēr necer, ka tās būs uz savstarpēju uzticību balstītas attiecības – pašlaik runa var būt vienīgi par stabilitāti un prognozējamību.
Maskavā Baidena aicinājumu uz sarunām daudzi labprāt tulko kā ASV prezidenta vājuma izpausmi, pat bailēm no Krievijas militārā spēka demonstrēšanas Ukrainas pierobežā. Sarunā ar AFP to apstiprinājis krievu publicists Fjodors Lukjanovs: ''Krievija šo iespējamo tikšanos pasniegs kā lielu savu sasniegumu, un zināmā mērā tā arī ir – vēl nesen Baidens par Putinu sacīja aizvainojošas lietas, bet uz piedāvājumu tikties atbildēja, ka viņam neesot laika.''
Eiropas nomierināšana
Līdztekus prezidentam aktīvi diplomātiskajā frontē darbojas arī viņa administrācijas pārstāvji. Aizsardzības ministrs Ostins nedēļas sākumā Berlīnē negaidīti paziņojis, ka līdz rudenim Vācijā dislocētais ASV bruņoto spēku kontingents tiks pastiprināts vēl ar 500 karavīriem, vēsta Deutsche Welle. Tas liecina, ka Baidena administrācija pilnībā atteikusies no Trampa izziņotā plāna samazināt Vācijā izvietoto amerikāņu militārpersonu skaitu par trešdaļu jeb aptuveni 12 000 karavīriem. Visticamāk, Vācijā paliks arī ASV reģionālo spēku štābs, ko Tramps vēlējās pārcelt uz Briseli. Ostins ir pirmais Baidena komandas pārstāvis, kurš apmeklējis Vāciju oficiālā vizītē, un licis saprast, ka iepriekšējos četros gados vājinātās attiecības tagad tiks stiprinātas.
Cita starpā, no viņa puses vismaz publiski nav izskanējuši pārmetumi, ka Vācija (un dažas citas NATO dalībvalstis) aizsardzībai joprojām atvēl mazāk par 2% no sava iekšzemes kopprodukta.
Vakar Ostins, tāpat kā ASV valsts sekretārs Blinkens, bija Briselē, kur ar NATO sabiedrotajiem saskaņoja kārtību, kādā tiks izvesti spēki no Afganistānas. Euronews norāda, ka apspriede tika rīkota interneta tiešsaistes režīmā un tikpat labi abas augstās amerikāņu amatpersonas tajā varēja piedalīties, atrodoties savos birojos Vašingtonā. Tāpēc viņu ierašanās Eiropā vērtējama kā skaidrs Baidena signāls – Savienotās Valstis negrasās noniecināt vai atstumt savus tradicionālos sabiedrotos Rietumeiropā, bet koordinēt ar tiem savus plānus.
Novārtā netiks atstāta arī Apvienotā Karaliste, kas būs Ostina turnejas nākamais pieturas punkts, ziņo BBC, norādot, ka arī Londonā galvenā tēma varētu būt spēku izvešana no Afganistānas.