Lielu devu starptautiskās kritikas saņēmusi Mjanmas faktiskā līdere un Nobela Miera prēmijas laureāte Auna Sana Su Či. Viņai pārmesta izvairīšanās nosodīt armijas vēršanos pret rohindžām.
Militāristu represijas pret rohindžām sākās pēc tam, kad 25. augustā ar nažiem un pašdarinātiem spridzekļiem bruņojušies rohindžu nemiernieki uzbruka armijas bāzei un vairāk nekā 30 policijas posteņiem Rakhainas provincē Mjanmas rietumos. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās grupējums Arakanas (Rakhainas) rohindžu atbrīvošanas armija (ARSA), kas paziņoja, ka tās mērķis esot aizsargāt rohindžu minoritāti pret varasiestāžu īstenotu diskrimināciju.
Cilvēktiesību organizācijas rohindžas dēvē par vienu no pasaulē visvairāk vajātajām etniskajām grupām. Budistu pārvaldītajā Mjanmā līdz šim dzīvoja aptuveni 1,1 miljons islāmticīgo rohindžu, no kuriem lielākā daļa par savām mājām sauca Rakhainas provinci. Mjanma rohindžām nepiešķir pilsonību, jo uzskata viņus par nelikumīgajiem imigrantiem no Bangladešas. Valdība stingri ierobežo rohindžu pārvietošanās brīvību, iespējas strādāt un saņemt izglītību, medicīnisko palīdzību un citus valsts sniegtos pakalpojumus.
Rakhainā gadu desmitiem valda spriedze starp vietējiem budistiem un rohindžām, un ik pa laikam tā ir pāraugusi atklātā vardarbībā. 2012. gadā Rakhainā izcēlās plaši etniskie nemieri, kuru dēļ provincē izsludināja ārkārtas stāvokli un ieveda armiju, kas brutāli vērsās pret rohindžām, arestējot tūkstošiem cilvēku un nopostot viņu mājokļus. Toreiz bēgļu gaitās uz Bangladešu bija spiesti doties aptuveni 80 tūkstoši cilvēku.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 7. septembra, numurā!
Pravietisnejaukais