2024. gada 3. decembra vakarā toreizējais prezidents Juns pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu. Prezidents 4. decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt. Lēmums izraisīja arī plašus protestus.
Prokurora Čo Unsoka vadītā komanda secinājusi, ka Juns vismaz kopš 2023. gada oktobra gatavojās ieviest karastāvokli, izmantojot citu metodi. Izmeklētāji atklājuši, ka Juns un viņa toreizējais aizsardzības ministrs deva rīkojumu veikt slepenu dronu operāciju Ziemeļkorejas teritorijā, lai izprovocētu pretdarbību un attaisnotu ārkārtējo stāvokli, bet Phenjana tā arī neatbildēja ar militāru spēku.
Parlaments 2024. gada 14. decembrī atstādināja Junu no prezidenta amata impīčmenta ceļā, bet šī gada aprīlī viņu no amata oficiāli atcēla Konstitucionālā tiesa. Juns 19. janvārī tika apcietināts par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu, bet 8. martā tika atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma. Jūlijā viņš atkal tika aizturēts.
Pret Junu jau sākts tiesas process par sacelšanās vadīšanu, par kuru var tikt piespriests mūža ieslodzījums vai pat nāvessods. Nāvessoda izpilde ir mazticama, jo Dienvidkorejā kopš 1997. gada pastāv neoficiāls nāvessodu izpildes moratorijs.

