Bonnas sanāksmē būs jāizveido "ceļa karte", kā valstis sadalīs atbildību par globālo sasilšanu izraisošo izmešu apjoma samazināšanu un kas par to maksās. Galvenā atbildība par to gulsies uz pasaulē lielākajām CO2 izmešu radītājām - attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīm, kuru ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ražošanas.
Vienošanās galvenajam mērķim vajadzētu būt vidējā globālās sasilšanas līmeņa ierobežošanai līdz diviem grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar laiku pirms industriālās revolūcijas. Zinātnieki brīdina, ka šī līmeņa pārsniegšana nozīmētu milzīgu klimata katastrofu - vēl spēcīgākas vētras, ilgstošākus sausuma periodus un sauszemi applūdinoša jūras līmeņa pieaugumu.
Kopš 1880. gada, kad sāka reģistrēt meteoroloģiskos datus, vidējā globālā temperatūra palielinājusies par 0,8 grādiem pēc Celsija, un pēdējos simt gados globālais vidējais jūras līmenis cēlies gandrīz par 18 centimetriem.
Klimata pārmaiņu apdraudēto valstu mērķis ir sekmēt pārorientēšanos uz zemākus CO2 izmešus radošu globālo ekonomiku un piesaistīt finansējumu, lai palīdzētu nabadzīgajām valstīm atkopties pēc dabas katastrofām. Ja pasaule nerīkošoties, V20 ikgadējie klimata pārmaiņu radītie ekonomiskie zaudējumi līdz 2030. gadam pārsniegšot 400 miljardu dolāru (352 miljardi eiro), brīdinājis grupas vadītājs, Filipīnu finanšu ministrs Sesars Purisima.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 19.oktobra, avīzē Diena!