„Tas novietoja pašgājēju robotu sešu metru attālumā no vietas, kur tas piezemējās pirms 16 dienām,” vēsta NASA. Curiosity uzņemtajos attēlos arī skaidri redzami tā riteņa nospiedumi uz Marsa.
Vienlaikus NASA paziņoja arī par pirmo Curiosity misiju piemeklējušo neveiksmi: ir izgājis no ierindas viens no Marsa robota vēja sensoriem, ar kuru palīdzību aparāts saņem datus par laika apstākļiem uz Sarkanas planētas virsmas.
Bojājums tika atklāts, veicot visu sistēmu pārbaudes, pirms Curiosity sāks misiju dzīvības pēdu meklēšanai uz Sarkanās planētas. BBC News norāda, ka robota metooroloģisko staciju ir izstrādājuši Spānijas speciālisti. Tā reģistrē apkārtējās vides temperatūru, atmosfēras spiedienu un mitrumu, vēja virzienu un spēku, kā arī ultravioletā starojuma līmeni. Meteoroloģiskās stacijas visas pārējās sistēmas strādā normāli, tomēr vēja sensora iziešana no ierindas pasliktinās meteoroloģisko novērojumu kvalitāti.
Pagaidām nav skaidrs, kādi tieši iemesli noveduši pie sensora bojājumiem. Inženieri pieļauj, ka bojājumus varēja radīt akmeņi, ko uzmeta gaisā Curiosity reaktīvā bremžu sistēma brīdī, ka aparāts nosēdās uz Marsa virsmas.
Jāatgādina, ka Curiosity pirms divām nedēļām nosēdās Marsa ekvatora tuvumā esošajā Geila krāterī. Aparāta nosēšanas vieta par godu mūžībā aizgājušajam zinātniskās fantastikas rakstniekam Rejam Bredberijam jau nodēvēta par „Bredberija nolaišanās vietu”.
Curiosity, kas oficiāli tiek dēvēts par Marsa Zinātnisko laboratoriju, ir aprīkots ar videokamerām un sarežģītu mehānisko instrumentāriju Sarkanās planētas iežu paraugu analīzei, un tas izmaksājis 2,5 miljardus dolāru, kas ir vislielākā summa, kāda līdz šim atvēlēta līdzīgu iekārtu būvei. Gaidāms, ka robots uz Marsa virsmas darbosies vismaz divus Zemes gadus.