Sagaidāms, ka šis solis līdz ar plānotajām Dienvidkorejas un ASV militārajām mācībām vēl vairāk pastiprinās spriedzi reģionā.
Kā ziņots, trešdien ANO Drošības padome (DP) vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā apstiprinātas līdz šim bargākās sankcijas pret Phenjanu, reaģējot uz tās janvārī veikto kodolizmēģinājumu un raķetes palaišanu februārī, kas pārkāpa agrākās ANO rezolūcijas.
Dažas stundas pēc sankciju pasludināšanas Ziemeļkoreja jūrā pie savas austrumu piekrastes izšāva raķetes, bet Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns deva pavēli sagatavot šīs valsts kodolarsenālu "preventīvai lietošanai jebkurā laikā".
Kā norāda ziņu aģentūra Yonhap, atsaucoties uz kādu avotu valdībā, paredzamajā Seulas sankciju sarakstā varētu tikt iekļautas Ziemeļkorejas fiziskās personas un organizācijas, kas, kā tiek uzskatīts, iesaistītas bruņojuma izstrādē.
Februārī Dienvidkoreja paziņoja, ka slēdz kopīgi pārvaldītu industriālo parku Ziemeļkorejā, jo Phenjana to izmantojusi savu kodolbruņojuma programmu atbalstīšanai.
Pirmdien ASV un Dienvidkoreja sāks ikgadējās kopīgās militārās mācības Key Resolve/Foal Eagle, kas turpināsies līdz 30.aprīlim un šogad būs plašākas nekā jebkad agrāk.
Phenjana allaž apgalvojusi, ka šīs mācības ir gatavošanās iebrukumam Ziemeļkorejā, ko Seula un Vašingtona kategoriski noliedz. Tagad Ziemeļkoreja paziņojusi, ka uz "jebkādu bruņotu provokāciju" šo mācību laikā reaģēs ar triecienu Dienvidkorejai un ASV kontinentālajai daļai.
Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje savukārt brīdinājusi, ka par to Phenjana saņemtu "bargu sodu".