Tiesa paziņoja, ka varasiestādes ir pietiekami izmeklējušas Nīderlandes miera uzturētāju rīcību, un piebilda, ka ir "neiespējami secināt, ka izmeklēšanas būtu bijušas neefektīvas vai neadekvātas".
Prasību tiesā bija iesnieguši četri Srebrenicas slaktiņa upuru radinieki.
Viņi apgalvoja, ka miera uzturētājiem bijusi loma viņu radinieku nāvē, jo viņi tos izraidījuši no ANO nometnes netālu no Srebrenicas, kad rajonu pārņēma Bosnijas serbi.
Viņi norādīja, ka viens vīrietis - elektriķis - kļūdas pēc izraidīts no nometnes, kaut gan bijis iekļauts evakuējamo cilvēku sarakstā. Vēl viens vīrietis palicis kopā ar savu dēlu, kuram netika dota atļauja evakuēties. Visi trīs tika nogalināti slaktiņa laikā, ko sarīkoja Bosnijas serbu spēki.
1995.gadā serbu spēki pārņēma musulmaņu Srebrenicas anklāvu, kuru apsargāja viegli bruņotas nīderlandiešu vienības, kas neizrādīja nekādu pretestību. Vēlāk Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Šis slaktiņš tiek uzskatīts par smagāko kara noziegumu, kas Eiropā pastrādāts kopš Otrā pasaules kara.
ECT atbalstīja prokuratūras un Nīderlandes apelāciju tiesas spriedumus, ka miera uzturētāji nebija tieši iesaistīti slaktiņā un nav zinājuši par draudošā slaktiņa mērogu.