Eiropieši pamatīgi sadusmojuši Izraēlu

oktobrī, vēsta laikraksts Diena.Britu un zviedru rīcība iepriecinājusi palestīniešu līderus, kuri, noguruši no neauglīgajām Tuvo Austrumu miera sarunām, meklē alternatīvus ceļus, lai īstenotu savus suverenitātes centienus. Līdz šim vairāk nekā 130 pasaules valstis ir atzinušas Palestīnas valsti.1988.gada 15.novembrī toreizējais Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas līderis Jasirs Arafats, kuru tolaik Izraēla vēl uzskatīja par teroristu, pasludināja Palestīnas valsti. Līdz gada beigām palestīniešu neatkarības deklarāciju atzina vairāk nekā 80 valstis, tajā skaitā atsevišķas vēlākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, piemēram, Polija, Ungārija, Slovākija un Čehija. Pēdējā gan pašreiz de facto neatzīst Palestīnas valsts pastāvēšanu.Līdz pērnā gada 27.septembrim Palestīnas valsti ir atzinušas 134 no 193 ANO dalībvalstīm, tomēr palestīniešu iekļaušanās pasaules ietekmīgākajā organizācijā ir notikusi ļoti gausi. 1974.gadā vairākums ANO dalībvalstu atbalstīja PLO atzīšanu par novērotāju bez balsstiesībām.2011.gadā palestīnieši tika uzņemti ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā jeb UNESCO. 2012.gada 29.novembrī ANO Ģenerālā asambleja ar vairākuma dalībvalstu atbalstu paaugstināja palestīniešu valdības statusu līdz novērotājvalstij (šāds statuss ir arī Vatikānam), de facto atzīstot Palestīnas valsti. Lielākā daļa ES dalībvalstu šajā balsojumā atturējās.Iepriekšminētajos ANO balsojumos vienmēr "pret" bijušas Izraēla un tās tuvākā sabiedrotā - Amerikas Savienotās Valstis. Abas valstis vienmēr ir uzstājušas, ka palestīniešu valsts starptautiska atzīšana un iekļaušanās ANO struktūrās ir iespējama tikai pēc tam, kad būs panākts tā saucamais divu valstu risinājums, kā rezultātā Izraēla izbeigtu palestīniešu apdzīvoto teritoriju okupāciju un tiktu nodibināta Palestīnas valsts.Rādās, ka arī atsevišķu rietumvalstu politiskās aprindas nav mierā ar līdzšinējo Tuvo Austrumu miera procesa virzību, tādēļ vēlas tajā iepūst jaunu dzīvību, atzīstot Palestīnas valsti.Savukārt Izraēla uzskata, ka dažu rietumvalstu dotie mājieni par Palestīnas valsts atzīšanu apdraud Tuvo Austrumu miera procesu, jo sūta nepareizus signālus palestīniešiem. "Tie samazina iespēju panākt divu valstu vienošanos, jo rada palestīniešos neīstenojamas cerības, ka viņi ir spējīgi sasniegt savu mērķi vienpusēji, nevis sarunās ar Izraēlu," tās valdības pozīciju citē AFP.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 15.oktobra, numurā!