Ziņu aģentūras AFP žurnālists no Erevānas ziņo, ka demonstrācijā piedalās simtiem cilvēku, kas skandē "Nikols nodevējs", ar to domājot Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu, kurš parakstīja vienošanos ar Azerbaidžānu un Krieviju par karadarbības izbeigšanu Kalnu Karabahā.
AFP žurnālists arī ziņo, ka policija aizturējusi vairākus protestētājus, tostarp augsta ranga opozīcijas pārstāvi Gagiku Carukjanu.
Protesti notiek, neskatoties uz pulcēšanās aizliegumu, kas spēkā karastāvokļa apstākļos.
"Jums neizdosies apturēt visu valsti," uzrunājot protestētājus, sacīja partijas Pārtikusī Armēnija pārstāvis Armans Abovjans.
Saskaņā ar 9.novembrī parakstīto vienošanos Azerbaidžānas un Armēnijas puses paliek ieņemtajās pozīcijās un reģionā tiek izvietoti Krievijas miera uzturētāji.
Azerbaidžānas karaspēks konflikta eskalācijas gaitā ieņēmis lielu daļu Kalnu Karabahas teritorijas, arī otru lielāko pilsētu Šušu, kā arī daļu Kalnu Karabahas drošības buferzonas, ieskaitot tās dienvidu daļu, kas tai nodrošināja robežu ar Irānu.
9.novembra vienošanās paredz, ka armēņu spēki tiks atvilkti arī no pārējiem buferzonas rajoniem, bet armēņu kontrolē paliks tikai Stepanakerta ar tuvākajiem rajoniem, kā arī Lačinas koridors, kas šo apvidu savieno ar Armēniju.
Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.