Pēc sanāksmes, kurā piedalījās ministri no Austrijas, Bulgārijas, Horvātijas, Grieķijas, Rumānijas, Slovēnijas, Ungārijas, Itālijas, ES enerģētikas komisārs Marošs Šefčovičs pavēstīja, ka no Krievijas oficiāli dokumenti par South Stream projekta pārtraukšanu nav saņemti, taču atbilstoši ES plāniem par integrētas Enerģētikas savienības izveidi jau apspriesti priekšlikumi, kā diversificēt gāzes piegādes.
ES jau esot saņēmusi Azerbaidžānas un Turcijas solījumus piedalīties projekta Dienvidu koridors realizācijā, lai ES jau no 2019. gada saņemtu gāzi no Kaspijas reģiona. Tāpat jau ir pieņemti lēmumi par sašķidrinātās gāzes termināļu celtniecību, gāzes atradņu apgūšanu Melnās jūras un Vidusjūras šelfā, kā arī gāzes vadu "vertikālo" tīklu izveidi starp Dienvidaustrumeiropu un Centrāleiropu. Šos projektus paredzēts realizēt līdz desmitgades beigām, un, visticamāk, to finansēšanu varētu apspriest jau tuvākajā ES samitā 18. un 19. decembrī.
Krievijas gāzes korporācijas Gazprom vadītājs Aleksejs Millers, komentējot ES ministru sanāksmi, televīzijas kanālamRossija 24 paziņoja, ka lēnums atteikties no South Stream celtniecības ir galīgs: "Bulgārijas valdība nedeva mums būvniecības atļaujas. Tagad tā neiegūs investīcijās trīs miljardus eiro un zaudēs mūsu gāzes tranzītvalsts statusu."
Bulgārija gan noraida Krievijas pārmetumus, un tās premjerministrs Bojko Borisovs šonedēļ norādījis, ka joprojām ir iespējams būvēt South Stream atbilstoši ES noteikumiem un tas esot Bulgārijas interesēs.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā