Uz sarunām, kas pirmdien sākās Briselē, ES Politiskās un drošības komitejas vēstnieki tika atsaukti no vasaras atvaļinājuma. Sarunās var izšķirties jautājums par teju pieciem miljardiem eiro (3,5 miljardiem latu) kredītos un grantos, ko ES - pasaules lielākais palīdzības donors - solījusi Ēģiptei 2012. un 2013.gadam.
Vienu miljardu solījusi piešķirt ES, bet pārējo - Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Tomēr ES palīdzības piešķiršana tiek sasaistīta ar progresu politikas un tieslietu jomā, tāpēc kopš 2012.gada Ēģiptes valdībai nav piešķirta nekāda tieša budžeta palīdzība, jo netiek īstenotas reformas.
Ņemot vērā to, ka Ēģiptē turpinās vardarbība un nav notikusi atgriešanās pie dialoga, ES ir gatava pārskatīt savas attiecības ar Kairu, svētdien kopīgā paziņojumā brīdināja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu. "Ēģiptes tautas prasības pēc demokrātijas un pamatbrīvībām nevar tikt ignorētas, vēl jo mazāk - aizskalotas asinīs," norādīja ES līderi, uzsverot - tas ir kritiski svarīgi, ka vardarbība tiek apturēta nekavējoties. "Kaut arī maksimāla savaldība ir jāizrāda visiem, mēs uzsveram, ka konkrēta atbildība par sadursmju apturēšanu gulstas uz pagaidu varas institūciju un armijas pleciem," uzsvēra Rompejs un Barrozu. "Pēdējo dienu vardarbība un slepkavības nevar tikt attaisnotas, nedz piedotas. Cilvēktiesības ir jāciena un jāievēro. Politieslodzītie ir jāatbrīvo."
Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien ierosināja apturēt bruņojuma piegādes Ēģiptei.
Neraugoties uz to, ka vairākās Eiropas galvaspilsētās izskanējušas runas, ka vajadzētu apturēt palīdzību vai arī noteikt sankcijas tiem, kas ir atbildīgi par asinsizliešanu, ES diplomāti pirmdien sacīja, ka Briseles sanāksme "mazākā mērā būs lēmumu pieņemšanas tikšanās, vairāk gan jautājuma izskatīšana par nākamajiem soļiem".
Sagaidāms, ka viens no konkrētajiem soļiem būs lēmums par ES ārlietu ministru ārkārtas tikšanās sarīkošanu tuvāko dienu laikā. Nākamā kārtējā sanāksme ir paredzēta tikai septembra sākumā, bet iepriekšējo reizi ministri tikās 22.jūlijā, kad viņi mudināja Ēģiptes armiju noiet procesu otrajā plānā un ļaut notikt mierīgai pārejai pie civilās pārvaldes.
Dānija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka aptur Ēģiptē visus palīdzības projektus, kas tiek īstenoti tiešā sadarbībā ar valdību un valsts institūcijām. Savukārt Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts pagājušajā nedēļā tviterī rakstīja: "Mūsu palīdzību pamatā veido atbalsts cilvēktiesībām un sieviešu organizācijām. Nebūtu gudri to tagad apturēt."
Ēģiptes pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Muhameds Mursi tika gāzts armijas apvērsumā 3.jūlijā. Apvērsuma rīkotāji arestējuši Mursi un teju visu viņa pārstāvētās Musulmaņu brālības vadību. Kopš apvērsuma Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāji Kairā turpināja nepārtrauktas protesta akcijas. Viņi noorganizēja divas lielas sēdošās demonstrācijas pie Rabjas al Adavijas mošejas un Kairas universitātes. Asinspirtī, kas izraisījās trešdien, kad policija ar brutālu spēku mēģināja nometnes likvidēt, dzīvību zaudēja simtiem cilvēku. Par asiņaino izrēķināšanos ar protestētājiem starptautiskā sabiedrība asi nosodījusi Ēģiptes pagaidu valdību.