Taču, ja trešdien gaidāmo sarunu laikā nenotiks radikāla dalībvalstu nostājas maiņa, Eiropas Komisija (EK) pret ES Padomi jau otro gadu pēc kārtas vērsīsies tiesā. "Šķiet, ka tas virzās uz ES tiesu," atzina kāds avots ES aparātā. "Inflācija Beļģijā šogad bija 3,6%, un beļģu civildienesta ierēdņi saņēma [algu] paaugstinājumu, tad kāpēc mums nevajadzētu."
Iepriekšējā balsojumā no 27 dalībvalstīm pret ES ierēdņu atalgojuma paaugstināšanu balsoja septiņas valstis. Visaktīvāk pret ES birokrātu algas paaugstināšanu iebilst Lielbritānija, kurai piebiedrojušās arī Francija un Vācija. Taču cenšoties izolēt Londonu, kura tikai pirms dažām dienām noraidīja Parīzes un Berlīnes piedāvātās izmaiņas ES līgumā, EK piedāvā izdevumu samazināšanu citās pozīcijās.
Paredzēts, ka EK otrdien nāks klajā ar taupības pasākumu projektu, kas cita starpā paredz laikā no 2013. līdz 2017.gadam ES ierēdņu skaitu samazināt par pieciem procentiem, ierobežot pārcelšanu augstākā algu kategorijā, apcirpt mājokļu kompensācijas, pagarināt darba dienu un paaugstināt pensionēšanās vecumu. EK priekšlikumi paredz līdz 2020.gadam ietaupīt miljardu eiro. Taču dalībvalstu valdības iebilst pret jebkādiem algu paaugstinājumiem un pieprasa algu iesaldēšanu.
Tajā pašā laikā EK norāda, ka algu paaugstināšana par 1,8%, ņemot vērā Beļģijas inflācijas līmeni, patiesībā esot to pazemināšana par 1,8% faktiskajās cenās.
ES augstākie ierēdņi parasti saņem mēnešalgu, kas mērāma ar piecciparu skaitļiem, kā arī amata piemaksas, ka ievērojami pārsniedz tās, kuras saņem nacionālo valdību amatpersonas, kas atrodas pielīdzināmos amatos.