Uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, Avramopuls norādīja, ka Šengenas zonas sabrukums būs arī "Eiropas projekta gala sākums".
EP Pilsonisko brīvību komitejas organizētajā sanāksmē komisārs pavēstīja, ka Ziemsvētku un Jaungada brīvdienu laikā Grieķijā ik dienu ieradušies vidēji 4000 nelegālo imigrantu.
Viņš piebilda, ka Grieķijas varasiestādes joprojām nespēj vai nevēlas šos imigrantus reģistrēt un izmitināt.
Komisārs arī pavēstīja, ka saskaņā ar septembrī apstiprināto Eiropas Komisijas (EK) plānu pārdalīt pa citām dalībvalstīm 160 000 patvēruma meklētājus, kas nelegāli ieradušies Grieķijā un Itālijā, līdz šim izdevies pārvietot tikai 272 cilvēkus.
"Jāpiedalās visām dalībvalstīm," uzsvēra Avramopuls.
Viņam piebalsoja EP deputāte Kornēlija Ernsta, kas pārstāv Vāciju. Viņa retoriski vaicāja, kā iespējams jebko paveikt, "ja dalībvalstis turpina sacīt - nē, nē, nē"?
Savukārt Itālijas pārstāve Laura Ferara norādīja, ka paredzētie patvēruma meklētāju uzņemšanas centri joprojām nedarbojas un ka imigrantu identifikācijas process joprojām ir pārāk lēns.
Komisārs norādīja, ka arī iecere sadalīt pa dalībvalstīm bēgļus, kas uzturas ārpus ES, piemēram, Turcijā, tiek īstenota lēni.
Viņš atzina, ka "šīs shēmas nav devušas gaidītos rezultātus".
Avramopoulos arī pavēstīja, ka EK gatavojot ilgtspējīgākas imigrācijas sistēmas izveidi, kas ietveršot finansiālo atbalstu, tā dēvētās zilo karšu imigrācijas kārtības grozījumus un jaunu patvēruma meklētāju pārdales mehānismu.
EK savu projektu gatavojas publiskot martā.
Komisārs arī norādīja, ka nedarbojas to patvēruma meklētāju repatriācijas sistēma, kuru iesniegumi ir noraidīti. No tiem simtiem tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas kopš pagājušā gada septembra ieradušies ES, līdz šim deportēti ir tikai nepilni 900.
"Eiropa sniegs aizsardzību tiem, kam tā nepieciešama, taču tie, kam nav tiesību šeit uzturēties, jāsūta atpakaļ," uzsvēra Avramopoulos.