Diskusijā par Eiropas kohēzijas politiku 2014.-2020.gadā viņa norādīja, ka, salīdzinot ar iepriekšējo kohēzijas fondu plānošanas periodu 2007.-2013.gadā, šajā vairāk vērība tiek veltīta tieši globālās sasilšanas radīto klimata izmaiņu novēršanai.
"Pēdējos gados ir mainīti Eiropas fondu finansējuma piešķiršanas nosacījumi, lai būtu pārliecība, ka projekts pozitīvi atsauksies uz klimata izmaiņām," pastāstīja Miladinova.
Viņa informēja, ka projektu ietekme uz klimatu tiek vērtēta divējādi. Daļa projektu jau pamatā ir orientēti uz klimata izmaiņu novēršanu, piemēram, enerģijas efektīvāku izmantošanu, dabas resursiem un piesārņojuma samazināšanu. Savukārt otra daļa projektu pamatā nekoncentrējas uz klimata izmaiņu ierobežošanu, bet, arī tos izvērtējot, tiek ņemta vērā to ietekme uz globālo sasilšanu.
Kā piemēru Miladinova minēja to, ka, izvērtējot lielceļa izbūvi, tiek pieņemts, ka tā ietekme uz klimatu ir 0%. Savukārt dzelzceļa izbūves projektos tiek vērtēts, ka tā ietekme uz klimata izmaiņām ir 40%, bet ar enerģijas ieguvi saistītajiem projektiem uz klimata izmaiņām ir 100% ietekme.
Miladinova pastāstīja, ka iepriekšējā kohēzijas fondu plānošanas periodā enerģijas efektivitātes projektiem tika atvēlēti seši miljardi eiro, bet šajā plānošanas periodā tie ir 18 miljardi eiro. Arī citās nozarēs lielāks finansējums tiek novirzīts tieši projektiem, kuri koncentrējas uz klimata izmaiņu ierobežošanu.
Paredzams, ka līdz šī plānošanas perioda beigām 2020.gadā klimata uzlabošanai Eiropā būs renovēti 850 000 ēku, lai samazinātu izmantoto enerģiju, tiks ļoti būtiski palielināta atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, turklāt arī sabiedriskās ēkas enerģiju izmantos ievērojami mazāk.
Diskusijā tika uzsvērts, ka ļoti būtiski ir īstenot pēc iespējas vairāk mazo projektu, kas ne tikai uzlabo klimatu, bet arī rada jaunas darbvietas reģionos.