Panākta vienošanās par kopīgiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Šengenas zonas dalībvalstīm ārkārtas situācijās būs tiesības uz laiku atjaunot robežkontroli. Vienošanās arīdzan paredz, ka var tikt veiktas iepriekš neizziņotas pārbaudes, lai noskaidrotu, vai robežkontrole nav atjaunota nelikumīgi. Pašlaik Šengenas zonā ietilpst 22 valstis. Paredzēts, ka panākto vienošanos jūnijā vai jūlijā apspriedīs EP deputāti.
Briselē panāktā vienošanās paredz, ka robežkontroli varēs atjaunot gadījumos, ja pastāvēs nopietni riski valsts drošībai. Medijos izskanējusī informācija liecina, ka robežkontroli būs iespējams atjaunot uz laiku līdz diviem gadiem atkarībā no pastāvošā riska. Terorakta gadījumā Šengenas zonas valstīm būs tiesības robežkontroli noteikt nekavējoties, un robežkontroli varēs atjaunot uz laiku no desmit dienām līdz diviem mēnešiem. Tomēr EP, EK un dalībvalstu panāktā vienošanās arīdzan nosaka, ka robežkontroles atjaunošana būtu jāizmanto kā pēdējais līdzeklis.
Atzinību par vienošanos izteikusi EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas viceprezidente Silvija Gijuma. "Šis ilgi gaidītais lēmums ir nozīmīgs sasniegums, kas nākotnē novērsīs robežkontroles atjaunošanu politiskos nolūkos," skaidroja politiķe.
2011.gadā saspīlējumu Francijas un Itālijas attiecībās izraisīja imigrantu pieplūdums no Ziemeļāfrikas. Tolaik abas valstis aicināja piešķirt ES dalībvalstīm plašākas pilnvaras uz laiku atjaunot robežkontroli. Tajā pašā gadā uz laiku robežkontroli uz robežas ar Vāciju atjaunoja Dānija.
Kā Spānijas ziņu aģentūrai EFE skaidrojuši avoti diplomātiskajās aprindās, imigrantu masveida pieplūdums saskaņā ar panākto vienošanos netiks uzskatīts par nopietnu draudu valsts drošībai, taču ES robežas drošības aģentūra FRONTEX varētu ņemt šādu faktoru vērā, lemjot, vai būtu ieteicama robežu slēgšana.