Krievija mēģina panākt, lai brīvās tirdzniecības līguma nosacījumu stāšanās spēkā tiktu atlikta vēl vismaz uz vienu gadu, lai gan vienreiz šāda atlikšana jau ir notikusi, kad ES piekrita kopā ar Ukrainu un Krieviju sarunās vienoties par tādiem līguma darbības stāšanās spēkā nosacījumiem, kas neradītu krasu pasliktinājumu nevienai no pusēm.
Arī tagad ES joprojām saglabājot ieinteresētību runāt par Krievijas bažām saistībā ar Ukrainas un ES Brīvās tirdzniecības līguma ieviešanu, tomēr Rīgas samita deklarācijas projektā solīts, ka līguma nosacījumu ieviešana «būs viena no svarīgākajām ES un partneru prioritātēm tuvākajos gados».
Politiskajā deklarācijā, kas papildināja Minskas vienošanos, Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas līderi izteica atbalstu trīspusējām sarunām starp ES, Ukrainu un Krieviju, lai panāktu praktiskus risinājumus jomās, kas raisa Krievijas bažas, ja stājas spēkā brīvās tirdzniecības nosacījumi starp Ukrainu un ES.
Eiropas Komisija vairākkārt uzsvērusi, ka atbalsta maksimāli izdevīgu brīvās tirdzniecības nosacījumu trīspusēju ieviešanu, pret ko tagad gan piesardzīgi izturoties Kijevā.
20. un 21. aprīlī Briselē notika trīspusējas ES, Ukrainas un Krievijas diskusijas par ES un Ukrainas Brīvās tirdzniecības līguma ieviešanas ietekmi uz Krievijas ekonomiku un tās turpmāko tirdzniecību ar Ukrainu. Bet Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs pēc tām intervijā atzinis, ka desmit stundu sarunas, kurās piedalījās ap 20 cilvēkiem no katras no trijām pusēm, beigušās bez konkrētiem rezultātiem. ES pagājušā gada septembrī piekrita atlikt Brīvās tirdzniecības līguma ar Ukrainu stāšanos spēkā līdz nākamā gada sākumam. Apmaiņā pret to Krievija solīja nemainīt labvēlības nosacījumus tirdzniecībā ar Ukrainu. Taču draudēja ar atbildes soļiem pret Ukrainu, ja līdz līguma ieviešanai netiks ņemtas vērā Maskavas bažas.
Euractiv.com arī atzīmē, ka Rīgas samita deklarācijas projektā nav paredzēti kādi nozīmīgi atbalsta soļi citām tās Austrumu partnerības valstīm - Armēnijai, Azerbaidžānai, Baltkrievijai, Gruzijai un Moldovai, nav arī paredzēta vīzu režīma atcelšana ar ES, uz ko cerēja Ukraina un Gruzija.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā