Globālais oglekļa dioksīda "lielražotājs" - cementa industrija

Pēc domnīcas Chatham House aprēķiniem, ja pasaules cementa ražošanas industrija būtu valsts, tad tā ieņemtu trešās lielākās CO2 izmešu "ražotājas" vietu, piekāpjoties tikai ASV un Ķīnai.

Nozares līderi nupat tikās ANO klimata pārmaiņu konferencē Polijā, kur tika secināts, ka līdz 2030. gadam nozarei jāsamazina emisijas par 16% no pašreizējā apjoma. Betons, kā skaidro BBC, tiek izmantots gan modernu megabūvju - daudzstāvu celtņu, milzu autostāvvietu, tiltu un citu objektu - būvniecībā, gan arī vēsturiskās celtnēs, piemēram, tūristu iecienītajā Panteona ēkā Romā. 

Kopš 1950. gadiem cementa patēriņš ir pieaudzis vairāk nekā trīsdesmit reižu.

Lielākie cementa un attiecīgi betona patērētāji pasaulē ir Āzijas valstīs. Ķīna no 2011. gada līdz 2013. gadam patērēja vairāk betona nekā ASV visā XX gadsimtā. 

Šogad pasaulē tika saražoti 4500 miljoni tonnu cementa. Chatham House paredz kā līdz 2030. gadam tā patēriņš pieaugs par ceturto daļu. 

BBC raksta, ka betonam pēc funkcijas līdzīgi būvmateriāli cilvēcei ir pazīstami jau vairāk nekā 8000 gadu, bet mūsdienu būvmateriālos izmantotās formulas tika atklātas 19. gadsimtā. 

Lielāko CO2 izmešu apjomu industrijā rada tieši cementa ražošanas krāsnis, kuras patērē ārkārtīgi daudz enerģijas. Oglekļa dioksīds izdalās klinkera iegūšanas procesā, ko tad tālāk izmanto cementa ražošanai. 

ASV jaunuzņēmuma vadītāja Džindžera Krīga Dosjē šobrīd strādā pie veida kā, izmantojot koraļļu augšanai līdzīgu procesu, lai radīto "bio cementu". Procesā tiek izmantoti mikroorganismi. Viņa uzskata, ka tradicionālie cementa iegūšanas veidi nevar tikt optimizēti un kļūt "zaļi". 

Par klimata pārmaiņām un vides piesārņojumu jau ir runāts daudz, taču pēdējie starptautiskie pētījumi norāda, ka no klimata pārmaiņām vairs nav iespējams izvairītie. Šobrīd cilvēcei atlicis vien pielikt pūles, lai mazinātu to ietekmi.

Starptautiskā klimata pārmaiņu paneļa zinātnieki oktobrī publicēja ziņojumu, kurā brīdināja pasaules iedzīvotājus par riskiem, ko planētai radīs klimata pārmaiņas. Viņi norādīja, ka planētas sasilšana vairs nav apturama, bet pasvītroja būtiskās atšķirības starp vidējo sasilšanu 1,5 grādu robežās un vidējo sasilšanu 2 grādu robežās. 0,5 grādu pieaugums būtiski ietekmēs visus planētas iedzīvotājus - palielināsies karstuma viļņu biežums, pieaugs klimata izmaiņu dēļ bēgļu gaitās devušos cilvēku skaits, jo Dienvideiropas daļas var palikt teju neapdzīvojamas, bet ūdens līmeņa celšanas tuvākajā simtgadē liks meklēt jaunas mājas vismaz 10 miljoniem cilvēku.

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē pasauli, piemēram, portāls Diena.lv vēstīja par nepieredzēto sausumu Afganistānā, kurš licis gandrīz 300 000 cilvēku doties bēgļu gaitās.