Tomēr šajās vēlēšanās senajam jautājumam par neatkarību no Dānijas pievērsta mazāka uzmanība nekā videi un ekonomikai.
Reti apdzīvotā Grenlande, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz tikai 56 000 cilvēku, jau tagad bauda plašu autonomiju, kamēr Kopenhāgena kontrolē ārlietas, aizsardzību un monetāro politiku.
Tiesa, arī Grenlandes tautsaimniecība ir lielā mērā atkarīga no Dānijas centrālās valdības palīdzības.
Kā norāda Grenlandes Universitātes Sociālo zinātņu institūta pētniece Sāra Olsviga, vēlētāju galvenā uzmanība pievērsta trim jautājumiem - urāna un retzemju metālu ieguvei, zvejniecībai un trīs lidostu paplašināšanai.
Ārkārtas vēlēšanas tika izsludinātas gadu pirms paredzētā termiņa, jo no valdošās koalīcijas februārī aizgāja Demokrātu partija, kam ar partneriem radās domstarpības par vērienīgo raktuvju projektu netālu no Narsakas.
Tādējādi premjerministrs Kims Kīlsens, kas pārstāv sociāldemokrātisko partiju Siumut, zaudēja vairākumu.
Arī otrdien notiekošajās vēlēšanās Narsakas raktuvju projekts ir galvenais strīdus ābols.
Austrālijas uzņēmums Greenland Minerals jau sen plānojis šajā apvidū uzsākt radioaktīvā urāna, kā arī klēpjdatoru un viedtelefonu baterijām nepieciešamo retzemju metālu ieguvi.
Līdztekus darbavietām raktuves Grenlandei dotu 235 miljonus ASV dolāru lielus ienākumus gadā, kā arī ļautu diversificēt tautsaimniecību.
Tajā pašā laikā projekts rada bažas par tā ietekmi uz Grenlandes neskarto vidi un grenlandiešu veselību.