Prezidente piektdien tikusies ar vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un norādījusi, ka vairākos Lietuvas reģionos pirms pašām vēlēšanām pamanīta pilsoņu masveida pārreģistrēšanās uz citām pašvaldībām. Īpaši izteikti tas vērojams Alītas rajonā, Šalčinikos un Viļņas rajonā. Atklāti pat gadījumi, ka vienā adresē deklarējušies desmitiem vēlētāju.
1.martā gaidāmajās vēlēšanās Lietuvas vēlētājiem no vairāk nekā 15 000 kandidātu būs jāizraugās 1524 pašvaldību padomju locekļi, tai skaitā 60 mēri. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas mēri tiks izraudzīti tiešās vēlēšanās. Par šiem amatiem gatavojas sacensties gandrīz 500 kandidātu.
Saskaņā ar Lietuvas konstitūciju un Konstitucionālās tiesas skaidrojumiem pašvaldību vēlēšanās var piedalīties tikai katras attiecīgās pašvaldības pastāvīgie iedzīvotāji, bet Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija jau divas nedēļas pirms vēlēšanām fiksējusi pirmos pārkāpumus. Atzīts, ka priekšvēlēšanu krāpniecība Lietuvā ieguvusi jaunas formas.
"Vēlēšanu priekšvakarā vērojamas organizētas manipulācijas pazīmes. Tā ir jauna antikonstitucionāla parādība, kas izkropļo demokrātiskas vēlēšanas. Centrālajai vēlēšanu komisijai stingri jāizvērtē visi pārkāpumi, lai tie nekļūtu par iemeslu vēlēšanu galīgo rezultātu apšaubīšanai," teikts prezidentes preses dienesta paziņojumā.
Grībauskaite gatavojas rosināt pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumus, kas novērstu ļaunprātīgu vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu. Politiskās sistēmas caurskatāmība ir viena no Lietuvas prezidentes darba prioritātēm. Pēc 2012.gadā notikušajām Seima vēlēšanām, kurās tika fiksēts rekordliels pārkāpumu skaits, saskaņā ar Grībauskaites ierosinājumu tika noteikta daudz stingrāka kriminālatbildība par vēlētāju uzpirkšanu.
Piektdienas tikšanās laikā ar sabiedriskajām organizācijām pārrunāti gan pamanītie pārkāpumi, gan iespējamie soļi, kas palīdzētu nodrošināt godīgu vēlēšanu norisi.