Ministrijas paziņojumā norādīts, ka 34 valstu līderiem, tiekoties Rīgā 21.maijā un 22.maijā, būs jāsaskaras ar ģeopolitisko realitāti, kas dramatiski atšķirsies no tās, kas veidoja fonu iepriekšējam Austrumu partnerības samitam.
"Jau Viļņā 2013.gada novembrī Krievijas Federācija radīja nopietnu izaicinājumu starptautisko tiesību un prakses pamatprincipiem (..). Taču kopš tā laika Maskava ir aizgājusi daudz tālāk savos agresīvajos mēģinājumos sagraut Eiropas drošības arhitektūras pamatus," teikts paziņojumā.
Tādēļ ES partnervalstīm, tostarp Gruzijai, šis samits būs kritisks, paziņojusi ministrija.
Kā ziņots, Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts 21.maijā un 22.maijā Rīgā rīkos vienu no svarīgākajiem prezidentūras ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samitu. Paredzēts, ka sanāksmē piedalīsies 28 ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības partnervalstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Rīgas samits būs pirmais kopš asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm - Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Plānots, ka samitā tiks izvērtēti sākotnējie asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu. Tāpat ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu asociācijas līgumu īstenošanai.
Gruzijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka nozīmīga kopainas daļa būs progress pretī vīzu režīma liberalizācijai starp ES un Gruziju.
Izklāstot savu pozīciju pirms Austrumu partnerības samita sākuma, Gruzija uzsvērusi, ka tā ir labs piemērs, kas apliecina Austrumu partnerības iniciatīvas vērtību un panākumus. Tieši šī iniciatīva bijusi pareizais ietvars Gruzijas centieniem īstenot demokrātiskas reformas un integrēties Eiropā.
Ministrijas paziņojumā norādīts, ka Gruzija pēdējo divarpus gadu laikā ar ES partneru atbalstu paveikusi lielas lietas, tiecoties pēc augstākajiem Eiropas un starptautiskajiem standartiem.
"Šodien mēs esam lepni tikt atzīti par reģionālo līderi demokrātijas un cilvēktiesību jomās, stabilu un drošu investīciju vietu" un Eiropas un starptautiskās drošības atbalstītāju, norādīts paziņojumā.
Gruzija uzsvērusi, ka no šīm pārmaiņām ieguvusi gan Gruzija, gan ES un šie ieguvumi ir būtiski.
Vienlaikus Gruzija atzinusi, ka reģionam vēl ejams tāls ceļš, lai sasniegtu miera, stabilitātes, demokrātijas un pārticības stāvokli, pēc kā visi alkst.
Ministrijas paziņojumā uzsvērts, ka Gruzija labi apzinās izaicinājumus, kas to sagaida ārpolitikā un iekšpolitikā, un ir apņēmības pilna turpināt reformas. No ES Gruzija sagaida arī turpmāku atbalstu tās Eiropas integrācijas centieniem.
Ministrija norādījusi, ka šai vienādojumā būtisks elements būs ES nostāja vīzu režīma liberalizācijas jautājumā.
Gruzija uzsvērusi, ka bezvīzu režīma ieviešana ne tikai nāks par labu valsts tūrismam un daudzām citām jomām, bet dos tautai taustāmu atalgojumu par paveiktajām reformām un iedrošinās turpināt šo ceļu. Tikmēr separātisko Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionu iedzīvotājiem tādējādi tiks nodemonstrēti ieguvumi, ko var dot atkalapvienošanās ar Gruziju. Un visiem tiks parādīts, ka ES pilda savus solījumus.
"Mūsdienu sarežģītajā kontekstā Austrumu partnerības kopīgs redzējums un vērtības ir svarīgākas nekā jebkad," uzsvērusi Gruzijas Ārlietu ministrija, aicinot Rīgā pierādīt, ka šīs vērtības un kopējais skatījums pārvēršas taustāmos guvumos reģiona iedzīvotājiem.