Ziņojums satur pierādījumus, ka M. Kadafi, viņa dēls Mutasims un vismaz 66 cilvēki, kas tika apcietināti vienlaikus ar Džamahirijas vadoni, ka arī simtiem citu viņa atbalstītāju, tikuši nežēlīgi noslepkavoti. Savukārt Lībijas jaunās varas iestādes nav veikušas atbilstošu izmeklēšanu un publiski aizstāv cilvēkus, kuru darbības uzskatāmas par kara noziegumiem, norādīts dokumentā.
HRW norāda, ka ziņojuma autori ir rekonstrējuši M. Kadafi dzīves pēdējās stundas un minūtes. Džamahirijas līderis nemiernieku gūstā nonāca 2011. gada 20. oktobrī, pēc tam, kad NATO aviācija bija devusi triecienu pa automašīnu kolonnu, kuras sastāvā viņš mēģināja izkļūt no savas dzimtās pilsētas Sirtas. Cilvēktiesību aizstāvji, atsaucoties uz aculiecinieku teikto un uz pašu nemiernieku ar mobilajiem tālruņiem uzņemtajiem foto un video, atspēko pulkveža bojāejas oficiālo versiju, kuru aizstāv Lībijas varas iestādes. Atbilstoši tai, M. Kadafi ticis nejauši nogalināts apšaudes laikā, kad viņam galva trāpījusi lode.
Savukārt ziņojumā norādīts, ka visi pierādījumi liecina – gūstā nonākušas pulkvedis ticis pakļauts nežēlīgai spīdzināšanai un pazemojumiem, bet miris no asiņu zuduma pēc tam, kad viens no nemierniekiem viņu vārda tiešā nozīmē izvarojis ar durkli. Saskaņā ar oficiālo versiju, M. Kadafi miris slimnīcā, kur ticis nogādāts pēc „nejauša lodes ievainojuma”, tomēr videokadros, kas nonākuši HRW rīcībā, skaidri redzams, ka brīdī kad asiņaino un puskailo pulkvedi nogādā slimnīcā, viņš jau ir miris.
Bez M. Kadafi un viņa dēla Mutasima (kurš tāpat tika sagūstīts ievainots, ko apliecina video, taču jau tās pašas dienas vakarā parādīts „tautai” ar pārgrieztu kaklu), tika nogalināti vēl vismaz 66 cilvēki, kas atradās M. Kadafi pavadošo automašīnu kolonnā. Pašu nemiernieku uzņemtie video liecina, ka šie cilvēki tika nežēlīgi spīdzināti un dažādi pazemoti, bet pēc tam nošauti, pie kam daudzi ar šāvieniem pakausī, blakus Sirtes viesnīcai Mahari.
HRW pārstāvji ir paziņojuši Lībijas valdībai to nemiernieku komandieru vārdus, kuri devuši pavēles spīdzināt un nošaut gūstekņus, šādi pastrādājot kara noziegumus, taču nekāda reakcija no valdības puses nav sekojusi. Pēc tam HRW izlēmusi publiskot savas izmeklēšanas rezultātus.
HRW publiskotie fakti var radīt jaunas problēmas attiecībās starp Lībijas valdību un rietumu lielvalstīm, ka arī dod papildus trumpjus tādām valstīm kā Krievija un Ķīna jautājumā par Sīrijas konfliktu, jo NATO valstu līderiem kļūst aizvien grūtāk aizstāvēt savu pozīciju, ka arābu valstu, tajā skaitā Lībijas, nemiernieki ir asiņainu diktatoru nevainīgi upuri, bet jaunie valsts līderi iestājas par demokrātiju un taisnīgumu.