Saskaņā ar panākto vienošanos sarunas par jaunu tiesiski saistošu līgumu oglekļa dioksīda izmešu apjoma samazināšanai tiks uzsāktas jau nākamgad un tām jānoslēdzas līdz 2015.gadam, bet jaunajam līgumam jāstājas spēkā līdz 2020.gadam.
Šobrīd spēkā esošā Kioto protokola darbības termiņš beidzas 2012.gadā, taču Eiropas Savienība (ES) piekritusi uzņemties vienpusējas saistības samazināt tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu emisiju, sākot ar 2013.gadu. Tas gan Lielā mērā ir simbolisks akts, jo jau iepriekš ES bija paziņojusi, ka līdz 2020.gadam samazinās savu oglekļa dioksīda izmešu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.
ES ar vienpusējām saistībām varētu pievienoties arī Jaunzēlande, Norvēģija un Šveice, vēsta Eiropas diplomāti.
Tajā pašā laikā Kanāda, Krievija un Japāna paziņojušas, ka negrasās pagarināt saistības, kuras uzliek Kioto protokols, kas attiecas vienīgi uz bagātajām valstīm, izņemot ASV, kuras no protokola izstājās 2001.gadā. Minētās valstis norāda, ka tas būtu bezjēdzīgi, ja saistības neuzņemas pasaules lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji – ASV, Ķīna un Indija.
Panākta arī vienošanās par Zaļā klimata fonda vadīšanu, taču vienošanos par veidiem, kā iegūt fondam nepieciešamos līdzekļus panākt nav izdevies.
Zaļā klimata fonda mērķis ir sniegt atbalstu nabadzīgajām valstīm klimata izmaiņu ierobežošanā un to seku novēršanā. Paredzēts, ka līdz 2020.gadam ikgadējām fonda izmaksām jāsasniedz 100 miljardi dolāru.
Lai gan vienošanos izdevās panākt tikai pēc smagām sarunām, kas lika konferences darbību pagarināt par 36 stundām, Dienvidāfrikas starptautisko attiecību ministres Maites Nkoanas-Mašabanes paziņojums par sarunu noslēgšanos tika uzņemts ar aplausiem.