Ukrainas ekonomikas dati liecina par izaugsmes bremzēšanos, valstī politiskā situācija neliecina par stabilitāti, ir izplatīta korupcija, turklāt valstij šajā pašā laikā jāspēj pildīt savas parādsaistības. Ukrainas centrālās bankas dati liecina, ka valstij un valsts kompānijām kopumā šogad ārvalstu kreditoriem ir jāatmaksā līdzekļi aptuveni 57 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir aptuveni viena trešā daļa no IKP. Turklāt Reuters ziņo, ka Ukrainai un valsts kompānijām lielākā daļa no šīs naudas vēl ir jāspēj piesaistīt. Savukārt Ukrainas valdībai šogad jāatmaksā parādi gandrīz 12 miljardu eiro apmērā, no kuriem 5,3 miljardi - ārvalstu valūtās, ziņo Bloomberg.
Būtībā Ukrainas ekonomika aug lēni, bet situācija galvenajos eksporta tirgos kļūst arvien sliktāka. Reuters aptaujātie ekonomisti šomēnes samazinājuši Ukrainas šā gada IKP izaugsmes prognozes līdz 2% (no 2,9% prognozes maijā). Turklāt Ukrainas eksporta struktūrā dominē izejvielu, piemēram, metālu eksports. Pieprasījums pēc šādiem produktiem, ekonomikai vārguļojot, sarūk īpaši strauji. Ukrainas statistikas dati liecina, ka, piemēram, tērauda eksports šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn sarucis par 8,5%.
Tāpat Ukrainai pa maciņu varētu būt iesitis jau pieminētais Eiropas čempionāts futbolā, kura rīkošana kopumā izmaksājusi 13,4 miljardus ASV dolāru. Turklāt 6,6 miljardi nākuši no valsts kabatas, palielinot parādu. Tiek lēsts, ka diez vai pēc futbola čempionāta jūtami palielināsies investoru vai tūristu interese par šo valsti, ņemot vērā valsts vājo infrastruktūru. Atsevišķi analītiķi lēš, ka Ukrainai zaudējumi no piedalīšanās turnīra organizēšanā varētu sasniegt 6 līdz 8 miljardus ASV dolāru.