Šonedēļ publiskotais jaunais Irānas Islāma soda kodekss paredz, ka gadījumos, kad "nepastāv iespējamība izpildīt [nomētāšanas] spriedumu", tiesnesis var likt izpildīt cita veida nāvessodu, taču šajā gadījumā jāsaņem attiecīgo instanču galīgais apstiprinājums. Kodeksā gan nav paskaidrots, kas domāts ar gadījumiem, kad nomētāšanu ar akmeņiem nav iespējams veikt.
Saskaņā ar šariata likumiem, kas Irānā ir spēkā kopš 1979.gada revolūcijas, par laulības pārkāpšanu notiesātajām personām draud nomētāšana ar akmeņiem. Nomētāšanas laikā sievietes zemē ieraktas līdz pleciem, bet vīrieši - tikai līdz vidusdaļai. Ja ieraktajiem izdodas atbrīvoties, viņi tiek atstāti dzīvi.
Irānā nāvessods draud arī par slepkavību, izvarošanu, bruņotu laupīšanu un narkotiku kontrabandu. Līdz ar Ķīnu, Saūda Arābiju un ASV Irānā ierindojas starp tām valstīm, kurās tiek izpildīts lielākais nāvessodu skaits.
Kopš 1980.gada Irānā ar akmeņiem līdz nāvei nomētāti vismaz 150 cilvēki, liecina 2010.gada dati, ko apkopojusi Starptautiskā komiteja pret nāvessodiem un nomētāšanu ar akmeņiem. Kā liecina vietējo mediju rīcībā nonākusī informācija, nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei bija izņemta no parlamenta deputātu apstiprinātā likumprojekta. Taču, lai grozījumi stātos spēkā, tiem bija jāgūst konservatīvās Aizbildņu padomes atbalsts. Padome likumprojektā no jauna atjaunojusi nomētāšanu ar akmeņiem.
ANO aicinājusi Islāma Republiku atteikties no nomētāšanas ar akmeņiem kā nāvessoda izpildes veida. ANO eksperti pērn norādīja, ka laulības pārkāpšana saskaņā ar starptautiskajiem standartiem netiek uzskatīta par nopietnu noziegumu. Pēdējā zināmā reize, kad Irānā veikta nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei, bija 2009.gadā, kad kāds vīrietis tika šādi sodīts ar nāvi Reštas pilsētā Irānas ziemeļu daļā.