Galvenie pretendenti uz uzvaru ir pašreizējais mērenais prezidents Hasans Rohanī, kura prezidentūras laikā Irāna panāca vēsturisko kodolvienošanos ar pasaules lielvarām, un ultrakonservatīvais garīdznieks Ebrāhīms Raisi, kurš ir tuvs sabiedrotais valsts faktiskajam vadītājam ājatollam Alī Hāmeneī. Balsojumā var izšķirties, vai Irāna kļūs atvērtāka pasaulei, vai tomēr dos priekšroku izolacionismam.
]68 gadus vecais Rohanī pārliecinoši uzvarēja 2013. gadā notikušajās Irānas prezidenta vēlēšanās, nomainot postenī konservatīvo populistu Mahmūdu Ahmadinedžādu, kura astoņos valdīšanas gados Irānas un Rietumu attiecības sasniedza vienu no zemākajiem punktiem.
Toreiz Rohanī uzvaru nodrošināja gados jaunie Irānas iedzīvotāji, kas dzimuši pēc 1979. gadā notikušās islāma revolūcijas, kuras rezultātā pie varas nāca teokrātisks režīms. Viņi noticēja mērenā garīdznieka solījumiem nogludināt attiecības ar Rietumiem, atdzīvināt Irānas ekonomiku, ko pamatīgi bija noplicinājušas starptautiskās sankcijas, un uzlabot cilvēktiesību stāvokli.
Ekonomiskās problēmas ir galvenā kārts, ko pret Rohanī izspēlē viņa konservatīvie oponenti, kuri prezidenta vēlēšanās atbalsta Raisi. 56 gadus vecais garīdznieks un jurists priekšvēlēšanu kampaņas laikā sevi pozicionēja kā trūcīgo iedzīvotāju kandidātu. "Es pārstāvu strādniekus, zemniekus un nabadzīgas sievietes," apgalvojis Raisi. Viņš sola palielināt sociālos pabalstus un radīt miljoniem jaunu darbavietu.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 19. maija, avīzē Diena!