Hamas aicinājusi Izraēlā dzīvojošos palestīniešus sākt plašu sacelšanos jeb intifadu. Izraēla iesaukusi armijā ap 5000 rezervistu, no kuriem liela daļa tiks nosūtīti uz pierobežu, radot bažas, ka gluži tāpat kā 2014. gadā plānots sauszemes spēku iebrukums Gazas joslā.
Dialogam pamata nav
Vakar vakarā jau otro reizi pēdējo triju dienu laikā Izraēlas un palestīniešu konfliktu aiz slēgtām durvīm apsprieda ANO Drošības padome. AP, atsaucoties uz diplomātiem, kuri vēlējušies palikt anonīmi, jo diskusijas bijušas privātas, vēsta, ka oficiāla Drošības padomes paziņojuma nav tāpēc, ka ASV bažījas – tāda pieņemšana var vēl vairāk uzkurināt kaislības, jo kāda no konfliktā iesaistītajām pusēm noteikti nebūs apmierināta ar paziņojuma saturu. Baltā nama amatpersonu izteikumi liecina, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija cenšas laipot. No vienas puses, tā uzsvērusi, ka Izraēlai ir visas tiesības atbildēt uz savas teritorijas apšaudi ar raķetēm, bet no otras – mudinājusi Izraēlas valdību nepārspīlēt ar spēka lietošanu un neaizmirst par Izraēlā (arī okupētajā Jordānas upes rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē) dzīvojošo palestīniešu tiesībām un interesēm.
ANO īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos Tūrs Venneslanns vakar brīdinājis, ka abas puses ir uz visaptveroša kara robežas, bet starptautiskā organizācija cenšas to novērst, raksta Reuters. Diplomātiskajā frontē visaktīvāk darbojas Kataras un Ēģiptes amatpersonas, kas mudinājušas pēc iespējas ātrāk izsludināt pamieru, taču līdz vakardienas pievakarei nebija nekādu liecību, ka šie aicinājumi būtu uzklausīti. Gluži otrādi. Abas puses, kas vaino viena otru konflikta eskalācijā, apmainījušās ar kareivīgiem paziņojumiem. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka Hamas un Islāma džihāda kaujinieki samaksās "augstu cenu" par Izraēlas apšaudēm ar raķetēm, savukārt Hamas politiskais līderis Ismails Hanija, kurš jau vairākus gadus dzīvo Katarā, uzsvēris, ka atbildība par notiekošo jāuzņemas Izraēlai. "Jeruzalemes ugunsgrēku izraisīja Izraēlas veiktā okupācija, bet tā liesmas [atkal] sasniegušas Gazu," viņš sacījis, norādot, ka palestīniešu pretošanās kustība ir gatava ievērot pamieru, ja pirmā uguni pārtrauks Izraēla, bet pretējā gadījumā cīnīsies līdz uzvarai.
Raķešu lietus
Izraēlas bruņoto spēku preses dienests vakar paziņojis, ka kopš pirmdienas pievakares no Gazas joslas uz Izraēlu izšauts vismaz 1080 raķešu, no kurām aptuveni 200 nokritušas Gazas joslā. BBC vēsta, ka trauksmes signāli par raķešu apšaudi regulāri atskan ne tikai Izraēlas dienvidu pilsētās (to iedzīvotāji zināmā mērā jau pieraduši pie šādiem draudiem), bet arī Telavivā, Akrā un citās apdzīvotajās vietās, kas atrodas desmitiem kilometru no Gazas joslas. Lielāko daļu raķešu notriekuši pretgaisa aizsardzības kompleksi Patriot, kas ir daļa no Izraēlas izveidotās aizsardzības sistēmas Dzelzs kupols, taču līdz vakardienas pievakarei bija apstiprinātas ziņas par sešiem raķešu apšaudēs nogalinātiem Izraēlas iedzīvotājiem.
Gazas joslas Veselības ministrija vēsta, ka Izraēlas aviācijas triecienos bojā gājuši vismaz 48 cilvēki. Gandrīz puse no viņiem esot civiliedzīvotāji – sievietes un bērni. Izraēlas armija apstiprinājusi, ka aviācijas triecieni veikti pa daudzstāvu ēkām, kurās līdz ar civiliedzīvotājiem atrodas arī Hamas un Islāma džihāda biroji. Pirms tam Izraēlas gaisa kara spēku iznīcinātāji gan raidījuši brīdinājuma šāviņus, liekot civiliedzīvotājiem saprast, ka ēka izvēlēta par mērķi un no tās ir jāevakuējas. AP atgādina, ka līdzīgu taktiku Izraēlas spēki izmantoja arī 2014. gadā.
Spēcīgākie aviācijas triecieni gan vērsti pret palestīniešu ierīkotajām raķešu palaišanas iekārtām, vakar sarīkotajā brīfingā paziņojis Izraēlas armijas pārstāvis Jonatans Konrikuss. Viņš arī uzsvēris, ka iznīcinātas ēkas, kurās atradušies vairāki augsta ranga Hamas militārā spārna aktīvisti, kuri atbildējuši par izlūkošanu, pretizlūkošanu un uzbrukumu plānošanu Izraēlai, – viņi esot likvidēti.