Par prezidenta lēmumu pēc Janukoviča tikšanās ar inteliģences pārstāvjiem Krimā paziņoja viņa padomniece Anna Germana.
Janukovičs uzdevis arī ministru kabinetam izveidot darba grupu, kurai jāizstrādā ukraiņu valodas attīstības programma. Pēc prezidenta lēmuma pretrunīgi vērtētais valodu likums vairs "nesatur tādus draudus, kādi bija agrāk," uzskata Germana. Saskaņā ar viņas teikto Janukovičš izteicis cerību, ka atkārtotais balsojums par valodu likumu, kas varētu notikt septembrī, kļūs par "ukraiņu tautas apvienošanās dienu".
Pagaidām nav skaidrs, vai Janukovičs gatavojas likumu nosūtīt atpakaļ parlamenta, to neparakstot, vai arī to parakstīt, bet septembrī panākt grozījumu apstiprināšanu. Galīgo lēmumu prezidents pieņemšot pēc konsultēšanās ar juristiem.
Tikmēr viens no likumprojekta autoriem - Augstākās Radas deputāts Vadims Koļesņičenko, kas pārstāv Janukoviča Reģionu partiju, paudis pārliecību, ka prezidents likumu parakstīšot un ka Janukovičs uzdevis ekspertiem vienīgi pārbaudīt, vai tas atbilst Ukrainas konstitūcijai un Ukrainas saistībām cilvēktiesību jomā. Viņš apgalvo, ka prezidenta piedāvātie grozījumi nemainot likuma būtību un attiecoties tikai uz procesuāliem jautājumiem. Tikmēr daļa ekspertu uzskata, ka Janukovičs likumam uzliks veto, lai tādējādi nodrošinātu savai partijai vairāk balsu rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
Kā ziņots, Ukrainas parlaments 3.jūlijā apstiprināja likumprojektu, kas paredz krievu valodai valstī piešķirt augstāku statusu, lai gan tā netiks pasludināta par otru valsts valodu. Likumprojekts izsaucis šķelšanos likumdevēju vidū, kas kautiņus Augstākās Radas sēžu zālē padarījis jau par ierastu parādību. Likumprojektu ierosināja Janukoviča pārstāvētā Reģionu partija, un tas paredz, ka Ukrainas valsts valoda ir ukraiņu valoda, taču ļauj valsts amatpersonām un iestādēm lietot minoritāšu valodu reģionos, kur tā ir dzimtā valoda vismaz 10% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka reģionālās valodas statuss krievu valodai tiks piešķirts 13 no 27 administratīvi teritoriālajām vienībām, arī Kijevā un Sevastopolē. Deputātu apstiprinātā iecere attieksies arī uz ungāru valodu valsts tālajos rietumos, rumāņu valodu Ukrainas dienvidrietumos un tatāru valodu Krimā.
Opozīcija apgalvo, ka ar šo likumu krievu valodai faktiski tomēr tiek piešķirts otras valsts valodas statuss. Likuma apstiprināšana Kijevā un citās pilsētās izsauca masu protestus, un galvaspilsētā noveda arī pie asām sadursmēm starp demonstrantiem un drošības spēkiem.
Lai gan masu demonstrācijas ir pierimušas, opozīcija izsludinājusi beztermiņa protesta akciju "Ukraina pret Janukoviču". Tās mērķis ir panākt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas un prezidenta atcelšanu no amata. Tikmēr Rietumukrainas apgabalos notiek dažādu līmeņu vēlēto municipalitāšu un administratīvi teritoriālo vienību padomju sanāksmes, kurās tiek pieņemti lēmumi, kas nosaka, ka parlamenta apstiprinātais likums to teritorijā nebūs spēkā.