Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Kas vienā valstī labs, citā var nekam nederēt

Lielās mobilitātes dēļ studijas vai karjeras iespējas ārpus savas valsts robežām izvēlas ļoti daudzi, taču ne vienmēr process norit tik veiksmīgi. Problēmas var sagādāt iegūtā izglītības dokumenta atzīšana citā valstī. Lai gan tiesiskais regulējums šajā ziņā stiepjas pat ārpus Eiropas Savienības robežām, tomēr joprojām lielā daļā valstu trūkst pilnīgas izpratnes un turpmāko studiju vai karjeras plānus apraut var izglītības sistēmu atšķirības.

Par 30% gadāPērn Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) saņēmis 4770 iesniegumu par ārvalstīs iegūta diploma atzīšanu, un katru gadu iesniegumu skaits palielinās par aptuveni 30%. AIC direktore Baiba Ramiņa Dienai to skaidro ar aizvien pieaugošo mobilitāti, un šādas tendences nav tikai Latvijā. Lielākais skaits iesniegumu gan saņemts no Latvijas augstskolām, kuras aizvien vairāk cenšas piesaistīt ārzemju studentus. Līdz ar to arī topa augšgalā ierindojas iesniegumi par Indijā un Uzbekistānā iegūtiem izglītības dokumentiem. Tomēr iesniegumu netrūkst arī par ES dalībvalstīs iegūtiem diplomiem, piemēram, Vācijas, Lielbritānijas un Zviedrijas. Tieši no šīm valstīm bieži atgriežas Latvijas valstspiederīgie, kuri strādāt vai turpināt studēt vēlas savā dzimtenē.Ārvalstīs iegūtu dokumentu atzīšana nav obligāta, taču tas var būt nepieciešams gadījumā, ja ir vēlme turpināt mācības, strādāt reglamentētā profesijā vai, piemēram, valsts pārvaldē. Tāpat diploma atzīšanu var pieprasīt darba devējs. Un, kā atzīmē Ramiņa, pārsvarā šie diplomi arī tiek atzīti. Taču ir gadījumi, kad iegūtais diploms netiek atzīts tādā līmenī, kā cilvēks ir vēlējies. Piemēram, dažādo izglītības sistēmu, mācību ilguma dēļ citur iegūts maģistra grāds var netikt pielīdzināts tam maģistra grādam, kas ir Latvijā. Tāpat ir gadījumi, kad cilvēki ārzemēs apgūst kādas tālākizglītības programmas, bet domā, ka Latvijā tās tiks pielīdzinātas bakalaura vai maģistra grādam. Te arī neiztikt bez viltojumiem. Problēma, piemēram, ir ar izglītības dokumentiem no Kamerūnas, Nigērijas un Krievijas.Turpmāk par maksuLielais iesniegumu skaits un fakts, ka katrs pieteikums ir jāizskata individuāli, ir arī galvenie iemesli, kāpēc līdz ar jūliju šis būs maksas pakalpojums. Savukārt profesionālā atzīšana, piemēram, lai strādātu reglamentētā profesijā, jau šobrīd ir maksas pakalpojums - 56,90 eiro bez PVN. Lai gan vēl nav zināma pakalpojuma cena, tomēr šāds lēmums jau izsaucis sašutumu sabiedrībā, īpaši reemigrācijas plāna kontekstā. Respektīvi, nemitīgi tiek runāts par to, ka jādara viss iespējamais, lai no ārzemēm atgrieztu Latvijas valstspiederīgos, taču tajā pašā laikā tiek likti jauni šķēršļi. No Izglītības un zinātnes ministrijas atbildes gan noprotams, ka risinājums meklēts netiks: "Ārvalstīs iegūtu dokumentu atzīšana nav obligāta, bieži vien tā ir paša cilvēka vēlme, kas nebūtu jāsedz no visu nodokļu maksātāju līdzekļiem. Arī par augstākās izglītības ieguvi vairums no mums maksā paši." Arī pati AIC direktore norāda, ka valstī ir tik naudas, cik ir, taču lielā darba apjoma dēļ rodas arī lielākas izmaksas un trūkst cilvēkresursu. Tomēr pakalpojuma cenai jābūt saprātīgai. Summa 68,85 eiro, kas izskanējusi publiskajā telpā, esot pārspīlēta un nepatiesa. Par cenrādi ministrijā vēl tikai lemšot. Savukārt atsevišķu izņēmumu ieviešana, piemēram, attiecībā uz personām, kas atgriežas Latvijā, ir valsts rokās, uzskata Ramiņa.Tikmēr no nozares speciālistiem neoficiāli dzirdēts, ka īsti loģisks šis risinājums reemigrācijas kontekstā gan neesot. Arī Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers Dienai norādīja, ka tas nav draudzīgs solis.Problēmas visā EiropāLai par diplomu atzīšanas un citiem jautājumiem runātu plašākā kontekstā, nedēļas sākumā, klātesot delegātiem no 35 valstīm, kā arī Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Padomei (EP), Rīgā norisinājās Boloņas procesa vadības grupas sanāksme. Sarunā ar Dienu EK nodaļas vadītājs Ādams Taisons atzīmēja, ka problēmas ir gan gadījumos, kad studenti uz citām valstīm brauc apmaiņas programmu ietvaros, gan mācoties pilna laika programmās. Gadījumi, kad iegūto grādu nav iespējams izmantot citā valstī, sastopami samērā bieži. Neizpaliek arī situācijas, kad iegūtais grāds netiek pielīdzināts tāda paša līmeņa izglītībai attiecīgajā valstī. Turklāt sūdzības visvairāk tiek saņemtas no tām valstīm, kur ir stingrākais regulējums, piemēram, Dienvideiropas valstīs. Taču tas nenozīmē, ka Centrāleiropā problēmu nav. Pat vienas valsts ietvaros var būt situācijas, kad kāda universitāte nepieņem citas universitātes diplomu, uzskatot, ka tur izglītības kvalitāte ir zemāka.Te gan risinājums nav meklējams tiesiskajā regulējumā, kas jau pastāv, Dienai atzīmēja EP Izglītības nodaļas vadītājs Šūrs Bergans, bet gan valstu izpratnē par dažādajām izglītības sistēmām. Nereti nebūtiskas atšķirības tiek uzskatītas par šķēršļiem, neiedziļinoties katrā gadījumā un nemeklējot risinājumu. Pastāv uzskats, ka jāpasargā sava izglītības sistēma, atstājot cilvēku otrajā plānā. Līdz ar to nākamais solis ir veicināt Boloņas procesā iesaistīto valstu izpratni.sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits