Katalāņi grib sākt atšķelšanos

Madride ir paziņojusi, ka nepieļaus Katalonijas atšķelšanos no Spānijas. Neatkarības pretinieki brīdina par nopietnām ekonomiskajām sekām, kas Kataloniju varētu piemeklēt, ja tā nolemtu pamest Spāniju. Savukārt Brisele norādījusi, ka reģioni, kas nolemtu atdalīties no kādas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, vairs neietilptu ES sastāvā.Katalāņi pērn novembrī pat sarīkoja konsultatīvu balsojumu, kurā 80% vēlētāju atbalstīja neatkarīgas Katalonijas valsts izveidi. Likumīgi saistošam referendumam šķēršļus lika Spānijas konservatīvā valdība un Konstitucionālā tiesa, kas paziņoja, ka katalāņu vienpusējs lēmums sarīkot referendumu būtu antikonstitucionāls.Katalonijas vadība netic, ka arī pēc decembrī paredzētajām Spānijas parlamenta vēlēšanām, kurās pašreizējā valdība varētu zaudēt, Madridē mainīsies noskaņojums par labu iespējai sarīkot neatkarības referendumu. "Ja mēs 27. septembrī iegūsim skaidru mandātu, lietas mainīsies, jo beigu beigās neatkarība ir atkarīga no mūsu gribas," Katalonijas prezidents Arturs Mass sacīja ziņu aģentūrai Reuters.Aptaujas liecina, ka vēlēšanās lielāko balsu skaitu - 38% - varētu saņemt Katalonijas neatkarību atbalstošo partiju koalīcija Junts pel Si (Kopā par Jā) (JxSi). Ar to, visticamāk, nepietiktu, lai iegūtu vairākumu parlamentā (vismaz 68 no 135 deputātu vietām) un vienatnē veidotu nākamo Katalonijas valdību. Analītiķi prognozē, ka tādā gadījumā JxSi kā koalīcijas partnerus piesaistītu nelielo kreisi radikālo Tautas vienotības partiju, ko varētu atbalstīt gandrīz 6% vēlētāju.Ja vēlēšanās piepildīšoties šis scenārijs, Katalonijas neatkarības atbalstītāji sākšot vienpusēju apgabala "atbrīvošanās" procesu, kas varētu ilgt aptuveni 18 mēnešus, stāsta Mass.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 25.septembra, numurā!