Kemerons, kurš prasības izklāstījis vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, norādīja, ka viņš vēlas aizsargāt vienoto Eiropas tirgu ar saistošiem principiem, kas garantētu godīgumu "ES eirozonas un neeirozonas valstīm".
Viņa ierosināto reformu rezultātā ES kļūs konkurētspējīgāka un paplašinās savus globālos tirdzniecības sakarus, turklāt Lielbritānijai nebūs saistoša prasība tiekties "pēc arvien ciešākas savienības".
Reformas arī paredz "vērsties pret pārvietošanās brīvības ļaunprātīgu izmantošanu".
"Patlaban spiediens ir pārāk liels," viņš atzina par imigrāciju uz Lielbritāniju no citām ES valstīm, minot prasības pēc skolām, veselības aprūpes un citiem pakalpojumiem.
Kemerons uzsvēra, ka vēlas noteikt ES imigrantiem ierobežojumus saņemt pabalstus, kā arī noteikt četru gadu kvalificēšanās periodu pretendēšanai uz mājokļa un citiem pabalstiem.
Premjers solījis pirms referenduma par Lielbritānijas turpmāko palikšanu ES, kam būtu jānotiek līdz 2017.gada beigām, sarunu ceļā panākt jaunus nosacījumus valsts dalībai blokā.
Tomēr Kemerons arī brīdinājis, ka varētu aģitēt par izstāšanos no savienības, ja viņš nebūs apmierināts ar sarunu iznākumu.
"Man ir liela pārliecība, ka mēs panāksim vienošanos, kas strādās gan Lielbritānijas, gan mūsu Eiropas partneriem," viņš sacīja.
"Bet, ja mēs nespēsim panākt šādu vienošanos un ja Lielbritānijas bažas neradīs dzirdīgas ausis - par ko man ir ticība, ka tas tā nenotiks -, tad mums būs jādomā, vai ES mums ir īstā vieta," norādīja Kemerons.
Jaunākās aptaujas liecina, ka britu skaits, kas vēlas ES palikt un to pamest, ir aptuveni vienāds, bet 20% lēmumu nav pieņēmuši.
Kemerons referendumu par valsts turpmāko palikšanu ES vēlas rīkot nākamā gada jūnijā, ja citu dalībvalstu līderi decembra samitā piekritīs viņa reformu plāniem, atsaucoties uz saviem avotiem, pirmdien ziņoja laikraksts The Times.