"Galvenais jautājums [svētdienas protesta akcijā] būs aktīvistu miermīlīga ofensīva, lai tiktu izpildītas demonstrantu prasības," izplatītajā paziņojumā norāda ekspremjeres Jūlijas Timošenko partija Batkivščina (Tēvzeme), gan neprecizējot, kas īsti domāts ar jēdzienu "miermīlīga ofensīva".
Plānots, ka demonstrācijas svētdien Neatkarības laukumā sāksies pusdienlaikā.
Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Viktors Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.
Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzētas vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.
Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.
Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku - kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Likumsargi vairākkārt norādījuši, ka nekārtībās uzdarbojas radikāļi.
Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien paziņoja, ka Eiropas Savienības attiecībās ar Ukrainu sasniegts "patiesības mirklis".
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers piektdien, viesojoties Maskavā, uzsvēra, ka "neviens nav ieinteresēts turpmākā situācijas eskalācijā Kijevā".