Mācības "Taisnīguma misija 2025" notiek jūrā un gaisa telpā ap Taivānu. Tās ir kopš aprīļa pirmās plašās militārās mācības pie Taivānas.
Kā ziņo valsts mediji, Pekina šajās mācībās galveno uzmanību pievērš kaujas gatavības patruļām, visaptveroša pārākuma panākšanai un galveno ostu un teritoriju bloķēšanai.
Armijas preses pārstāvis Ši Ji norādījis, ka mācības esot brīdinājums "Taivānas neatkarības separātistu spēkiem" un ārējas iejaukšanās mēģinājumiem.
Ši apgalvojis, ka mācības esot likumīgs un nepieciešams pasākums, lai aizsargātu Ķīnas suverenitāti un valsts nedalāmību.
Atsevišķā paziņojumā Ķīnas armija informējusi, ka no otrdienas tā rīkos kaujas uguns mācības piecās noteiktās zonās ap Taivānu, iesakot neiesaistītiem kuģiem un lidmašīnām izvairīties no šīm zonām.
Mācības sarīkotas pēc tam, kad atjaunojās spriedze Ķīnas un ASV attiecībās saistībā ar Vašingtonas paziņojumu par rekordlielu ieroču paketi Taivānai 11,1 miljarda ASV dolāru (9,5 miljardi eiro) apmērā.
Ķīnas armija gandrīz katru dienu reģionā rīko mācības ar karakuģiem un kara lidmašīnām.
Taivāna stingri nosodījusi atjaunotās Ķīnas militārās darbības.
"Ķīnas darbības ne tikai brutāli grauj pastāvošo drošību un stabilitāti Taivānas šaurumā, kā arī Indijas un Klusā okeāna reģionā, bet arī atklāti izaicina starptautiskās tiesības un starptautisko kārtību," uzsvērusi Taivānas prezidenta kancelejas preses sekretāre Karena Kuo.
Kuo piebildusi, ka Taivānas bruņotie spēki un drošības iestādes ir rūpīgi sagatavojušās situācijai un ir pilnīgas gatavības stāvoklī.
1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku. Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu, nepieciešamības gadījumā izmantojot arī militārus līdzekļus.