Ķīna līdz šim atteikusies nosodīt savas sabiedrotās Krievijas iebrukumu Ukrainā, un arī otrdien Sji pauda vēlmi, "lai abas puses saglabātu sarunu impulsu, pārvarētu grūtības un turpinātu sarunas rezultāta sasniegšanai", vēsta Ķīnas valsts raidsabiedriba CCTV.
"Mēs vēlētos aicināt ievērot maksimālu atturību, lai novērstu plaša mēroga humāno krīzi," viņš teica.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) bēgļu lietu aģentūra UNHCR otrdien paziņoja, ka ukraiņu bēgļu skaits pārsniedzis divus miljonus, padarot to par straujāk augošo bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara.
Sji piebilda, ka "pašreizējā situācija Ukrainā ir ļoti satraucoša" un Ķīnai ir "skumji, ka Eiropas kontinentā ir atsācies karš".
Ķīna arī ir solījusi humāno palīdzību Ukrainai.
Pirmdien Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji žurnālistiem sacīja, ka Pekina ir gatava būt par vidutāju Ukrainas un Krievijas sarunās, vienlaikus uzsverot, ka Pekinas un Maskavas saites joprojām ir ciešas.
Atšķirībā no lielākās daļas pasaules valstu Ķīna ir atteikusies nosodīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākto karu Ukrainā.
Ķīna bija starp 35 valstīm, kas atturējās ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas agresija pret Ukrainu un pieprasīts, lai Krievija nekavējoties izved savu karaspēku no šīs valsts.
Pekina atturējās balsojumā arī par ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā bija izteikts "visstingrākais" nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu un pieprasīta nekavējoša Krievijas karaspēka izvešana no Ukrainas. Šo rezolūciju nepieņēma, jo Krievija izmantoja savas veto tiesības Drošības padomē.