Pēdējie notikumi parāda, ka bez starptautisko koalīcijas spēku atbalsta no gaisa vāji sagatavotajiem un nabadzīgi apbruņotajiem opozīcijas spēkiem nebūtu pilnīgi nekādu izredžu cīņā ar M. Kadāfi spēkiem, kas gan cietuši milzu zaudējumus sabiedroto uzbrukumos. «Šie ir mūsu ieroči,» rādot uz savu šauteni, Reuters žurnālistam sacīja dumpinieks Mohammeds, kurš cīnījās Rāslānūfā. «Mēs nevaram cīnīties pret Kadāfi spēku raķetēm.»
ASV, Lielbritānija un Francija uzskata, ka pirms dažām nedēļām pieņemtā ANO Drošības padomes rezolūcija, kas ļāva slēgt Lībijas gaisa telpu un veikt uzlidojumus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, pieļauj arī dumpinieku apgādi ar ieročiem. «ANO rezolūcija numur 1973 sankcionē visus nepieciešamos līdzekļus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un viņu dzīvesvietas, tādēļ mēs domājam, ka tas noteiktos apstākļos neizslēdz palīdzības sniegšanu tiem, kas aizstāv civiliedzīvotājus,» trešdien sacīja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Savukārt ASV prezidents paziņojis, ka «šādu iespējamību ne apstiprina, ne noliedz».
NATO, kas ceturtdien no ASV pilnībā pārņem militāro operāciju pavēlniecību Lībijā, ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens vairākkārt izteicies, ka ANO rezolūcijas paredz miermīlīgo iedzīvotāju aizsardzību no M. Kadāfi spēku uzbrukumiem, bet pilnībā izslēdz viņu apgādi ar bruņojumu, jo tas nozīmētu iesaistīšanos pilsoņu karā, ko neatļauj starptautiskie likumi.
Arī Krievija, kas kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle deva akceptu daudz apspriestajai rezolūcijai, bet vēlāk apsūdzēja koalīcijas spēkus nelikumīgos uzbrukumos M. Kadāfi armijas pozīcijām, ir pret ieroču izsniegšanu Lībijas opozicionāriem.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka «Lībija ir nobriedusi reformām», tādēļ viņiem ir jāizlemj sava nākotne bez iejaukšanās no ārpuses.