Konstatējot caurumu, tas aizdarīts ar blīvējošu materiālu. Lai arī līdz tam novērotas gaisa spiediena izmaiņas, tās netika vērtētas kā kosmonautu dzīvībai bīstamas.
Sākotnēji tika uzskatīts, ka caurumu un spiediena samazināšanos kuģī, kas tika ātri novērsta, izraisījis mikrometeorīts, taču pašlaik šī versija atmesta.
Roskosmos vadītājs Dmitrijs Rogozins paudis, ka kosmosa kuģa korpusā ieurbts vairākkārt, turklāt tam, kas to darījis, trīcējušas rokas.
Rogozins šaubās, ka tas varētu būt Sojuz korpusa ražošanas brāķis, bet tiek pārbaudīts, vai caurums urbts, kuģim vēl esot uz Zemes, vai arī notikusi "tīša iejaukšanās, atrodoties kosmosā".
Tikmēr kādreizējais kosmosa nozares inženieris Aleksandrs Železnjakovs Krievijas ziņu aģentūrai TASS paudis, ka, viņaprāt, caurums Sojuz korpusā urbts uz Zemes.
"Caurums atrodas grūti pieejamā vietā, un urbt tur būtu sarežģīti. Visticamāk, kāds strādnieks izurbis nepareizu caurumu, tad to aizlāpījis un pēc tam to noklusējis," sacīja Železnjakovs. Viņš apšauba, ka caurums izurbts, Sojuz atrodoties kosmosā.
Roskosmos ar gala secinājumiem par šo incidentu cer nākt klajā tuvāko nedēļu laikā.
Sverčoks
TrollisJT
Palkinens