Kā paskaidro izdevums, Higsa bozons „paziņo” masu daļiņām, atomu sasstāvdaļām, bet no atomiem savukārt „sastāv viss, kas atrodas Visumā – no planētām līdz cilvēkiem”. Higsa bozona esamību 1964. gadā teorētiski pierādīja Edinburgas universitātes fiziķis Pīters Higss.
LHC ātrumos, kas ir tuvi gaismas ātrumam, notiek protonu kūlīšu sadursmes, radot apstākļus, līdzīgus tiem, kādi pastāvēja dažas sekundes daļas pēc Liela sprādziena. Atbilstoši darba teorijai, katra triljona sadursmju laikā rodas daži Higsa bozoni. Šīs daļiņas gan ir ļoti nestabilas un ātri sabrūk, tādēļ tieši to sabrukuma pēdu novērošanai jākļūst par liecībām Higsa bozona esamībai, teikts rakstā.
Laikraksts apgalvo ka pirmdien datus, kas liecina par Higsa bozona esamību, neatkarīgi viena no otras ieguvušas divas zinātnieku komandas. Tomēr paziņojums par „galīgu uzvaru” neizskanēs līdz laikam, kamēr pētnieki nepārliecināsies, ka šie rezultāti nav nejaušība. Ja eksperimenta rezultāti tiks apstiprināti, sāksies Higsa bozona īpašību izpēte, lai pārbaudītu to atbilstību esošajām teorijām. Jāatgādina, ka ar LHC palīdzību plānots pierādīt vai noraidīt tā dēvēto Standarta modeli, kurš izskaidro, kā tieši iekārtots Visums.