Grieķijā un Itālijā demokrātiskās vēlēšanās pie varas nākuši līderi tika aizstāti ar tehnokrātiem, kuru uzdevums būs daļēji upurēt abu valstu ekonomisko suverenitāti, vēl vairāk attālinot pilsoņus no lēmumu pieņemšanas,” raksta The Guardian.
Daudzas pazīmes liecina, ka demokrātiju līderi nav spējīgi atvairīt globālās krīzes spiedienu. Savukārt autoritāro valstu – Ķīnas, Krievijas, Singapūras, Saūda Arābijas – līderi nesen aizvadītajā G20 samitā demonstrēja pārliecību, ka spēs tikt galā ar finanšu sabrukuma jebkurām sekām, norāda izdevums.
Laikraksts uzskata, ka demokrātijām patlabanējā krīze īpaši sāpīga ir tādēļ, ka tirgi uzspiež to valdībām taupības pasākumus apmaiņā pret kredītiem. „Visvareni ir tie, kuri darbojas kapitāla tirgos, nevis tie, kurus mēs ievēlējam vēlēšanās,” raksta The Guardian.
Kad tiek pieprasīts dejot pēc tirgu stabules, demokrātija ir kavēklis. „Līderi, kuriem nākas atbildēt vēlētāju priekšā, vienkārši nevar nesodīti uzspiest iedzīvotājiem taupības pasākumus, ja pēdējie tiem nepiekrīt,” teikts rakstā.
Pekinas un Maskavas pavēlniekiem šādas problēmas ir daudz mazāk aktuālas. „Vladimirs Putins ir pats varenākais cilvēks pasaulē,” laikrakstam izteicies politologs Jenss Brēmers, paskaidrojot, ka Putins var veikt pārmaiņas Krievijā, neraizējoties par likumiem un demokrātijas mehānismiem. Tieši tāpat Ķīnas vadība var vienā mirkli mainīt valsts budžeta prioritātes, ar vienu spalvas vilcienu piešķirot triljonus ekonomikas stimulēšanai – Politbirojs atdod pavēli, un bankas piešķir kredītus.
Šķiet, ka tirgi vispār nicina demokrātiju, uzskata izdevums. Kādreiz tirgi augstu vērtēja ASV sistēmu, uzskatot, ka vislabāk valda valdība, kura maz kur iejaucas. Tagad viss ir pretēji: Standard&Poor's pazemināja ASV kredītreitingu amerikāņu politisko institūtu vājuma dēļ.
Demokrātiju vājumu neizsauca ekonomiskā krīze, pēdējā to vienkārši atkailināja, uzskata laikraksts, atgādinot, ka jau pirmskrīzes desmitgadē ekonomiskā izaugsme autoritārajās Ķīnā un Krievijā bija gandrīz divas reizes augstāka, nekā ES, ASV un Japānā.
Agrāk autoritārie režīmi tika uzskatīti par nolemtiem neveiksmēm to neelastīguma dēļ, bet mūsdienu Ķīna izmanto vairākas demokrātijas metodes, piemēram, socioloģiskās aptaujas, lai izvairītos no soļiem, kas var novest pie sociāliem nemieriem, piebilst laikraksts.
„Ar laiku demokrātija katrā ziņā pierādīs savu pārākumu,” uzskata The Guardian, atsaucoties uz to, ka, piemēram, Putina režīma balsts ir izejvielu ieguve. Tomēr 2011. gads ir iedragājis demokrātijas pašas pārākuma sajūtu. Iespējams, tagad demokrātiskajām valstīm ir jānomet no sevis esošo likumu pinekļi un jāpanāk, ka virsvadība pieder nevis tirgiem, bet gan vēlētājiem, noslēdz izdevums.