Patiesi rūp meksikāņi
64 gadus vecais Lopess-Obradors jau mēnešiem dominēja pirmsvēlēšanu aptaujās, tāpēc viņa uzvara Meksikas prezidenta vēlēšanās nebija pārsteigums. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka par viņu nobalsoja gandrīz 54% uz vēlēšanām aizgājušo. Savu tuvāko sekotāju Rikardo Anaju no konservatīvās Nacionālās rīcības partijas (PAN) Lopess-Obradors apsteidz par 30 procentpunktiem. Tik milzīgs uzvarētāja pārsvars pār pārējiem kandidātiem pēdējo reizi bija pieredzēts prezidenta vēlēšanās 1988. gadā.
Lopess-Obradors kandidēja no paša pirms četriem gadiem dibinātās radikāli kreisās partijas Nacionālā atdzimšanas kustība. Viņa uzvara nozīmē, ka Meksikā noslēgsies 89 gadus ilgais periods, kad pārmaiņus pie varas atradās pašreiz valdošā centriski kreisā Institucionālā revolucionāru partija (PRI) un PAN. Šis bija Lopesa-Obradora trešais mēģinājums kļūt par Meksikas prezidentu.
Bijušais galvaspilsētas Mehiko mērs sevi pozicionē kā valdošajai elitei nepiederošu, lai gan viņš politikā ir jau kopš 1976. gada, kad iestājās PRI. Lopess-Obradors savu popularitāti ir iemantojis, pateicoties atklātai valodai un lielai daļai politiķu nepiemītošajai vēlmei iedziļināties vienkāršo iedzīvotāju problēmās. "Viņam patiesi rūp meksikāņi, un viņš vēlas glābt mūsu dzīvi un padarīt to labāku," uzskata viesmīle Frīda Ernandesa no Keretaro pilsētas. "Neviens nav bijis tik atrauts no savas tautas kā Penja-Njeto."
Pašreizējais valsts galva Penja-Njeto, kurš vēlēšanās nekandidēja, jo Meksikas konstitūcija liedz ieņemt amatu vairāk nekā vienu sešus gadus ilgu termiņu, nespēja tikt galā ar PRI iekšienē izplatīto korupciju un apturēt asinsizliešanu, ko izraisīja karš pret narkokarteļiem. Kopš viņa stāšanās amatā 2012. gada beigās Meksikā ir nogalināti gandrīz 110 tūkstoši cilvēku.
Lopess-Obradors sola izskaust vardarbību, korupciju un ienākumu nevienlīdzību. "Meksikas lielākā problēma ir korupcija. Tā ir galvenais iemesls ienākumu nevienlīdzībai. Korupcija arī sekmē nedrošību un vardarbību," norādījis Lopess-Obradors, kurš sola dubultot pensiju apmēru un izvērst sociālā atbalsta programmas. Viņš nevēloties turpināt iepriekšējo prezidentu īstenoto «karu pret narkotikām», bet līdz šim nav atklājis, kā samazinās vardarbību.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 3. jūlija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Tikpat neiespējami, kā Jūrmalā