Dramatiskie notikumi liecina, ka ar islāmistu padzīšanu no valsts ziemeļdaļas pilsētām karš Mali nebūt nav beidzies, džihādistiem pārejot uz partizānu taktiku. Uzbrukums, kas noticis Gao, lielākajā pilsētā Mali ziemeļos, ir pirmais pašnāvnieka sarīkotais terora akts valstī.
Terorists, kas bija apjozies ar sprāgstvielām pildītu jostu, piebrauca blakus Mali armijas karavīru grupai un uzspridzinājās. Sprādzienā viens karavīrs guvis ievainojumus. Pie uzbrucēja - kāda gados jauna tuarega - atrasts vēl viens - lielāks - spridzeklis, taču tas nav nostrādājis.
Atbildību par šo uzbrukumu uzņēmies ar Al Qaeda saistītais grupējums Rietumāfrikas Vienotības un džihāda kustība (MUJAO), kas jau dienu iepriekš paziņoja, ka izveidojis jaunu "karadarbības zonu", pārejot uz pašnāvnieku rīkotiem sprādzieniem, uzbrukumiem autokolonnām un ceļu mīnēšanu.
Tikmēr Francijas armijas kontingents, ar kura atbalstu islāmisti tika padzīti no ziemeļu pilsētām, kuras tie bija kontrolējuši desmit mēnešus, piektdien ieņēmis Tesalistas pilsētu, kas atrodas netālu no Mali robežas ar Alžīriju. Tiek uzskatīts, ka liela daļa islāmistu kaujinieku tagad ir ielenkta nomaļajā kalnu apvidū Mali ziemeļaustrumos.
Tajā pašā laikā Bamako izcēlās sadursmes bruņoto spēku vienību starpā, vairāku vienību karavīriem uzbrūkot gāztajam prezidentam Amadū Tumani Turē lojālo izlases izpletņlēcēju bāzei. Tuarē tika gāzts pagājušā gada martā bruņota apvērsuma laikā, kuru izraisīja armijas vienības, kas bija neapmierinātas ar savu slikto apgādi un nespēju pretoties labi bruņotajiem tuaregu dumpiniekiem, kas bija uzsākuši kārtējo sacelšanos valsts ziemeļdaļā.
Mēnesi vēlāk izlases izpletņlēcēju vienības, kas pazīstamas kā "sarkanās beretes", mēģināja veikt atkārtotu apvērsumu, taču tas bija neveiksmīgs. Toreiz savstarpējās armijas vienību sadursmēs gāja bojā aptuveni 20 cilvēki. Haosu, kuru izraisīja varas vakuums Bomako, izmantoja islāmisti, lai savā kontrolē sagrābtu Mali ziemeļdaļu. Sākotnēji ar islāmistiem sadarbojās arī tuaregu dumpinieki, taču vēlāk viņi tika nobīdīti malā un tagad izteikuši gatavību sadarboties ar Francijas armiju cīņā pret kādreizējiem sabiedrotajiem.
Piektdienas apšaude izcēlās pēc tam, kad izpletņlēcēji atteicās iekļauties vispārējā bruņoto spēku sastāvā un doties uz Mali ziemeļiem, lai cīnītos ar islāmistiem. "Sākot ar plkst.6 (plkst.8 pēc Latvijas laika) smagi bruņoti karavīri no visām vienībām uzbruka nometnei," aģentūrai AFP pastāstīja viens no "sarkanajām beretēm", piebilstot, ka apšaudē daudzi tikuši ievainoti.
Paredzēts, ka piektdien Mali jāierodas pirmajiem Eiropas Savienības (ES) militārajiem inspektoriem, kuriem jāpalīdz izveidot no valsts bruņotajiem spēkiem kaujas spējīgas vienības, kas varētu pašas apkarot islāmistu kaujiniekus.
Francija, ka 11.janvārī uzsāka militāro intervenci, lai apturētu islāmistu, kuri sāka virzīties uz Bamako, tagad cer pēc iespējas ātrāk nodot operāciju vadību ANO miera uzturētājiem. Taču pieaug bažas, ka valsts ziemeļus var pārņemt partizānu karš, ko vēl vairāk palielina piektdien notikušais spridzinātāja pašnāvnieka uzbrukums.