Likumprojektu, kas tagad nodots parlamenta apakšpalātai, atbalstīja 98 senatori. Pret balsoja tikai septiņi.
Pēc jautājuma plašas apspriešanas sabiedrībā, Meksikas prezidents Enrike Penja Njeto aprīlī ierosināja legalizēt marihuānu izmantošanai medicīniskiem nolūkiem.
Meksikai, kas pēdējos gadus vedusi asiņainu cīņu pret narkotiku karteļiem, šis solis uzskatāms par lielām pārmaiņām līdzšinējā politikā.
Likumprojekts paredz, ka Veselības ministrija izstrādās noteikumus marihuānu saturošu produktu izmantošanai, importēšanai un ražošanai.
Marihuānas audzēšana medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem netiks sodīta.
Senatore Kristīne Diasa, kas pārstāv valdošo Institucionālo revolucionāro partiju (PRI), norādīja, ka šis likumprojekts ir vēsturisks solis, kas liks pamatus marihuānas medicīnas produktu ražošanai Meksikā.
Senatore Andželika de la Penja Gomesa no kreisās Demokrātiskās revolūcijas partijas (PRD) piebilda, ka senatoru vidū valdījusi vienprātība par to, ka narkotiku apkarošanas politikā kaut kas ir jāmaina, jo aizliegums "izraisījis augstus vardarbības līmeņus, vairāk nekā 100 000 cilvēku nāvi un cilvēktiesību sistemātisku pārkāpšanu".
Savukārt PRD senators Migels Barbosa pauda uzskatu, ka likumprojekts nav attaisnojis sabiedrības cerības pēc lielākām reformām.
Kāda ģimene Meksikas ziemeļos pērn kļuva par simbolu cīņai par medicīniskās marihuānas legalizāciju, kad tiesā panāca atļauju izmantot marihuānu savas ar epilepsiju slimās meitas ārstēšanai.
Atsevišķā lietā 2015.gada novembrī Augstākā tiesa atļāva četrām personām audzēt un lietot marihuānu atpūtas nolūkiem.
Penja Njeto iebilst pret plašāku marihuānas legalizāciju, bet ir ierosinājis palielināt personiskai lietošanai atļauto marihuānas daudzumu, par ko Senātā tiks izstrādāts atsevišķs likumprojekts.