Bija plānots, ka bijušās padomju republikas parlaments piektdien vēlēs jauno prezidentu, kas stāsies amatā, kuram divus gadus nevarēja atrast piemērotu kandidātu. Tomēr balsojums ir atlikts, jo noteiktajā laikā līdz otrdienas pusnaktij netika reģistrēts neviens kandidāts.
"Ir skaidrs, ka pirmā prezidenta vēlēšanu kārta nenotiks" plānotajā datumā, otrdien vēstīja Moldovas mediji, citējot valsts premjerministru Vladu Filatu.
Astoņi cilvēki publiski pauda vēlmi kandidēt, tomēr viņi nespēja savam atbalstam savākt likumā noteikto parlamenta deputātu parakstu skaitu, skaidroja vēlēšanas uzraugošās parlamenta komisijas vadītājs Tudors Deliu.
Nekavējoties nepieciešamās reformas Moldovā nav veiktas, tāpēc ka jau kopš 2009.gada septembra valstī nevar ievēlēt jauno prezidentu, jo valsts prezidenta ievēlēšanai ir nepieciešams 61 no 101 parlamenta deputāta atbalsts. Pašreizējai valdošajai koalīcijai ir vien 59 balsis, bet Komunistu partijai - 42.
Lai gan trīs Moldovas parlamenta deputāti piektdien izstājās no opozīcijā esošās Komunistiskās partijas, viņi atsakās atbalstīt prorietumniecisko partiju izveidotās valdošās koalīcijas izvirzīto prezidenta amata kandidātu tagadējo parlamenta priekšsēdētāju Marianu Lupu.
"Mēs nebalsosim par valdošas koalīcijas kandidātu," teica viens no trim deputātiem, kas izstājās no Komunistiskās partijas Igors Dodons, uzsverot, ka "esam gatavi atbalstīt bezpartejisku kandidātu bez jebkādas politiskās piederības".
Dodons kā iespējamo prezidenta amata kandidāti minēja bijušo Moldovas premjerministri un tagadējo parlamenta deputāti Zinaidu Grečaniju, tomēr viņu neatbalstot liberāli noskaņotais parlamenta vairākums.
Ja neviens kandidāts netiks reģistrēts arī otro reizi, vai arī neviens no kandidātiem neiegūs vairākumu, parlaments būs jāatlaiž, skaidroja Deliu. Nākamais mēģinājums ievēlēt Moldovas prezidentu paredzēts 17.decembrī.
Iepriekšējais Moldovas prezidents Komunistiskās partijas līderis Vladimirs Voroņins 2009.gada 11.septembrī pēc astoņiem šajā amatā pavadītiem gadiem nolika prezidenta amata pilnvaras, un Konstitucionālā tiesa 2009.gada 17.septembrī par pagaidu prezidentu iecēla toreizējo parlamenta priekšsēdētāju Mihaju Gimpu, bet kopš pagājušā gada decembra šos pienākumus pilda tagadējais parlamenta priekšsēdētājs Marians Lupu.
Voroņina otrais amata pilnvaru termiņš beidzās jau 2009.gada 7.aprīlī, bet viņš turpināja pildīt prezidenta pienākumus, jo parlamentam vairākas reizes neizdevās ievēlēt jaunu prezidentu. Šī iemesla dēļ pērn 29.jūlijā Moldovā notika parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, pēc kurām valdošo koalīciju izveidoja trīs prorietumnieciskās partijas, kam kopā ir 59 balsis.
Iepriekš koalīcija izvirzīja Lupu, kas reiz izstājās no Komunistiskās partijas un viņu rindās tiek uzskatīts par nodevēju, tādēļ maz ticams, ka viņa kandidatūra tiks izvirzīta atkārtoti.
Tā kā arī jaunā sasaukuma parlamentam divas reizes neizdevās ievēlēt jaunu valsts vadītāju, saskaņā ar konstitūciju prezidenta pienākumu izpildītājam bija jāatlaiž parlaments un jārīko ārkārtas vēlēšanas. Prezidentu ievēlēt neizdevās 2009.gada novembrī un decembrī, un parlaments varēja tikt atlaists pēc pagājušā gada 16.jūnija.
Mēģinot izvairīties no parlamenta atlaišanas, valdošā koalīcija pērn 5.septembrī rīkoja referendumu par prezidenta ievēlēšanu tiešā tautas balsojumā, bet referendums izgāzās pārāk zemas balsotāju aktivitātes dēļ.