Pēc 71 miljona kilometru nolidošanas MAVEN zonde iedarbināja sešus raķešdzinējus, samazinot lidojuma ātrumu no 20 600 kilometriem stundā līdz 16 093 kilometriem stundā.
Pēc 33 minūšu ilgās dzinēja darbības MAVEN nokļuva Marsa gravitācijas zonā un virs planētas ziemeļu pola ielidoja 380 kilometru augstajā orbītā.
Tagad nākamo nedēļu laikā MAVEN zonde samazinās lidojuma augstumu, līdz tiks sasniegta 150 kilometru (maksimāli 6200 kilometru) augstā darbības orbīta. MAVEN galvenais uzdevums būs analizēt, kā solārie vēji "izģērbj" atomus un molekulas planētas augstākajos atmosfēras slāņos. "Iegūstot informāciju par procesiem, kas notiek Marsa atmosfērā, mēs varēsim analizēt Marsa vēsturi," intervijā NASA televīzijai teicis Bostonas Universitātes zinātnieks Džons Klārks.
Zinātnieki diezgan droši uzskata, ka Marss nav vienmēr bijusi tik auksta un sausa "tuksneša" planēta, kāda tā ir pašlaik. Planētas virsmu klāj nelīdzenumi, pa kuriem kādreiz plūdis ūdens.
671 miljonu ASV dolāru izmaksājusī MAVEN misija ilgs vēl vienu gadu. MAVEN zonde pievienojas vēl divām NASA zondēm un Eiropas zondei, kas riņķo orbītā ap planētu, un diviem NASA roveriem, kas pārvietojas pa planētas virsmu.
Plānots, ka šonedēļ trešdien Marsa orbītā ielidos arī Indijas pētnieciskā zonde.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 23.septembra, avīzē Diena!