Ar svinīgu sēdi naktī uz trešdienu Vašingtonā bija iecerēts atklāt NATO jubilejas samitu – Ziemeļatlantijas alianse dibināta tieši pirms 75 gadiem. Tolaik tajā bija 12 valstis, bet tagad jau 32 valstu un valdību vadītāji līdz pat ceturtdienas vakaram apspriedīs visdažādākās ar globālo drošību saistītās tēmas, lielāko uzmanību pievēršot tam, kā palīdzēt Ukrainai atvairīt Krievijas 2022. gada 24. februārī uzsākto pilna mēroga iebrukumu.
40 miljardi Ukrainai
Minimālais militārais atbalsts no NATO puses, ar ko Ukraina var rēķināties nākamgad, ir 40 miljardu eiro apmērā, vēsta Reuters, atsaucoties uz alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga sacīto. Tas gan ir krietni mazāk nekā 100 miljardu eiro gadā (turklāt uz vairākiem gadiem), par ko sākotnēji runāja J. Stoltenbergs, taču ģenerālsekretārs pieļāvis iespēju, ka samita laikā izskanēs arī papildu solījumi no atsevišķu dalībvalstu puses.
Kā norāda Politico.eu, NATO varas gaiteņos labi saprot, ka pašreizējā situācijā, kad iniciatīva kaujas laukā jau vairākus mēnešus ir Krievijai,
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 10. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00