Damaskas ielās redzami līksmojoši iedzīvotāji.
"Pēc 50 gadu apspiestības [Asada partijas] "Baath" valdīšanas laikā un 13 noziegumu, tirānijas un [piespiedu] pārvietošanas gadiem [pilsoņu kara laikā] (..) mēs šodien paziņojam par šī tumšā perioda beigām un jaunas ēras sākumu Sīrijai," teikts nemiernieku grupējumu kopīgajā paziņojumā.
Sīrijas valsts televīzija parādīja nemiernieku uzrunu, kurā viņi deklarēja varas pārņemšanu. Televīzija arī demonstrēja uzrakstu: "Dižās Sīrijas revolūcijas uzvara un noziedzīgā Asada režīma krišana."
Aktīvistu organizācijas "Syrian Observatory for Human Rights" vadītājs Rami Abdelrahmans aģentūrai AFP sacīja, ka Asads atstājis Sīriju caur Damaskas lidostu, pirms to pametuši režīma drošības spēki.
Premjerministrs Mohammeds al Džalali svētdien pauda gatavību sadarboties ar "jebkuru Sīrijas tautas izvēlētu vadību".
Lielākā nemiernieku grupējums "Hayat Tahrir al-Sham" līderis Mohammeds al Džolani aizliedzis bruņotiem kaujiniekiem tuvoties valsts iestādēm, norādot, ka tās paliks līdzšinējā premjerministra pārziņā līdz to oficiālai nodošanai nemiernieku kontrolē.
Džolani arī aizliedzis šaut gaisā, tomēr šis aizliegums netiek ievērots.
"Hayat Tahrir al-Sham", kas sāka zibensuzbrukumu režīma spēkiem pirms nepilnām divām nedēļām, paziņoja, ka tā kaujinieki Damaskā ieņēmuši Sednajas cietumu, kurā ieslodzīti daudzi Asada režīma pretinieki, un viņi atbrīvoti.
Kaujinieki un iedzīvotāji iegājuši Asada pilī Damaskā, un cilvēki nes ārā no tās traukus un citus priekšmetus, kā arī norāvuši pilī esošos Asada portretus.
Tiek izlaupīta arī Aizsardzības ministrija, vēsta mediji.
Irānas mediji ziņo, ka pūlis uzbrucis Irānas vēstniecībai Damaskā. Telekanāla "Al Arabiya" demonstrētajā video redzami ēkas ārpusei nodarītie postījumi, tostarp izsisti logi, kā arī telpas ar pa grīdu izkaisītiem papīriem. Kadros redzams arī, ka pūlis sabojājis nogalināto Irānas ģenerāļa Kasema al Soleimani un Libānas šiītu grupējuma "Hizbollah" līdera Hasana Nasrallas portretus. Irāna bija viena no galvenajām Asada režīma atbalstītājām.
ASV prezidents Džo Baidens cieši seko situācijai Sīrijā, pavēstīja Baltais nams.
"Prezidents Baidens un viņa komanda cieši seko ārkārtējiem notikumiem Sīrijā un uztur pastāvīgu kontaktu ar reģionālajiem partneriem," paziņoja Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Šons Savets.
Jau ziņots. ka "Hayat Tahrir al-Sham" ar sabiedrotajiem grupējumiem 27.novembrī sāka uzbrukumu, padzenot režima spēkus no plašām teritorijām, tostarp lielajām pilsētām Alepo, Hamas un Himsas, un naktī uz svētdienu iegāja Damaskā. "Hayat Tahrir al-Sham" saknes ir teroristu tīkla "Al Qaeda" Sīrijas atzarā, tomēr grupējuma līderis Džolani, kurš agrāk bija pazīstams kā ekstrēmists, pēdējos gados pauž daudz mērenākus uzskatus.
Sīrijas pilsoņu karš sākās pēc pret valdību vērstu protestu apspiešanas 2011.gadā un pārauga sarežģītā konfliktā, kurā iesaistījās dažādi grupējumi un ārvalstu, tostarp ASV, Krievijas un Turcijas, bruņotie spēki. Kara gaitā vairākus gadus plašas teritorijas kontrolēja džihādistu grupējums "Islāma valsts". Pilsoņu karā nogalināti vairāki simti tūkstoši cilvēku.
Asadu ģimenes valdīšana Sīrijā sākās 1970.gadā, kad apvērsumā nāca pie varas Hāfezs al Asads, kas valstī izveidoja diktatorisku un represīvu režīmu, kurā valdošais politiskais spēks bija sociālistu partija "Baath". Pēc viņa nāves 2000.gadā par valsts vadītāju kļuva viņa dēls Bašars..
Kā norāda "New York Times", Asada trim galvenajiem sabiedrotajiem - Irānai, Krievijai un Libānas grupējumam "Hizbollah" - patlaban ir pašiem savas grūtības. Irāna un "Hizbollah" koncentrējušās uz konfrontāciju ar Izraēlu, savukārt Krievijas resursi izsīkuši karā ar Ukrainu.