"Mēs saprotam, ka saistībā ar uzliesmojumu pastāv arī globāli riski, mēs gribējām saprast kādi ir tie," sacīja viens no pētījuma autoriem, infekcijas slimību pētnieks Īzaks Bogočs.
Pētījuma tika apkopoti un analizēti dati par Gvinejas, Libērijas un Sjerraleones iedzīvotāju skaitu, ceļošanas paradumiem un pagājušo gadu ceļojumu statistiku, kā arī Ebolas vīrusa izplatības dati.
Pēc zinātnieku domām šis skaitlis ir salīdzinoši neliels, tomēr jāņem vērā, ka liela daļa no lidotājiem ceļo uz citām nabadzīgām valstīm un vīrusa uzliesmojums tiek skaidrots tieši ar slikto medicīnas sistēmas infrastruktūru, kura nespēja savlaicīgi diagnosticēt bīstamo slimību.
Pētnieki arī izvērtēja pasažieru skrīningu lidostās un secināja, ka ielidojošo reisu pārbaude ir mazāk efektīva, kā izlidojošo pasažieru pārbaudes valstīs, kurās šobrīd ir Ebolas vīrusa uzliesmojums. Taču pētnieks piebilda, ka arī izlidojošo reisu skrīningam ir ļoti zema efektivitāte, jo jāņem vērā ilgais vīrusa inkubācijas periods.
Pētījuma autori uzskata, ka visi resursi ir jāvelta slimības apkarošanai Rietumāfrikā.