"Mēs nevaram pasaulē panākt demokrātiju un ilgstošu mieru, ja vien sievietēm netiek nodrošinātas tādas pašas tiesības kā vīriešiem, lai ietekmētu attīstību visos sabiedrības līmeņos," skaidro komitejas direktors Torbjorns Jaglands.
72 gadus vecā Sirlīfa 2005. gada vēlēšanās kļuva par pirmo ievēlēto prezidenti sievieti Āfrikā. Viņa pārņēma varu valstī pēc 14 gadu ilgā brutālā pilsoņu kara, kas bija prasījis 250 000 cilvēku dzīvību un atstājis katastrofālas sekas uz tautsaimniecību. Libērijā tolaik nebija nedz elektrības, nedz centralizētas ūdens apgādes un infrastruktūras.
"Kopš viņas inaugurācijas 2006. gadā viņa sniegusi ieguldījumu miera nodrošināšanā Libērijā, sekmējusi ekonomisko un sociālo attīstību un stiprinājusi sieviešu pozīcijas," savu lēmumu pamato Nobela komiteja.
Taču Sirlīfas nākšana pie varas nebūtu iespējama bez 39 gadus vecās Gbovijas pūliņiem, kuras vadībā Libērijas sievietes meta izaicinājumu vietējiem bruņoto grupējumu līderiem.
Iedvesmojot gan kristiešu, gan musulmaņu sievietes uz seksa streiku, viņa panāca, ka konfliktējošās puses panāk mierizlīgumu, tādējādi pieliekot punktu vienam no asiņainākajiem kariem Āfrikas vēsturē.
Ar prestižo apbalvojumu Gbovija tiek godināta par "dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām piederošu sieviešu organizēšanu, lai pieliktu punktu ilgajam karam Libērijā un nodrošinātu sievietēm iespēju piedalīties vēlēšanās".
Savukārt 32 gadus vecā Tavakula Karmana ir jemeniešu aktīviste un žurnāliste, kura tikusi vairākkārt ieslodzīta par cīņu par sieviešu tiesībām, preses brīvību un politieslodzīto atbrīvošanu Jemenā. Viņa ir pirmā arābiete, kas saņēmusi šo atzīto godalgu.
Karmana godināta par neatlaidību "vismokošākajos apstākļos gan pirms Arābu pavasara, gan tā laikā, ieņemot vadošu lomu cīņā par sieviešu tiesībām, demokrātiju un mieru Jemenā".