Novērotāji norāda uz nevienlīdzību Turcijas vēlēšanās

Turcijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Redžeps Tajips Erdogans, bet parlamenta vēlēšanās - viņa vadītā Taisnīguma un attīstības partijas (AKP), kurai kopā ar galēji labējo Nacionālās kustības partiju (MHP) būs absolūtais vairākums, liecina valsts ziņu aģentūras Anadolu izplatītie provizoriskie rezultāti.

Pēc šīm parlamenta vēlēšanām Turcijā stājas spēkā konstitūcijas grozījumi par valsts pāreju uz prezidentālo sistēmu, kurā tiks likvidēts premjera amats un prezidentam piešķirtas plašas pilnvaras. Turpmāk prezidents vadīs valdību un lems par valsts budžetu.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (PACE) kopīgās novērotāju misijas paziņojumā teikts, ka vēlētājiem bija īsta izvēle, neskatoties uz to, ka kandidātiem nebija iespēju sacensties uz vienlīdzīgiem pamatiem.

Novērotāji secinājuši, ka vēlēšanu dienā vēlēšanu procedūras kopumā ir ievērotas, bet norādīja, ka bijušas problēmas balsu skaitīšanā un tabulu sastādīšanā, kur "tiesiski noteiktie soļi bieži izlaisti".

EDSO paziņojumā teikts, ka 10% novēroto gadījumu vēlēšanu komitejas nav apzīmogojušas biļetenus.

Tomēr novērotāji secinājuši, ka vēlētājiem tika dotas īstas izvēles iespējas dzīvīgā kampaņā "ļoti polarizētā politiskā vidē".

Erdogana galvenais konkurents uz prezidenta amatu Muarrems Indže pirmdien atzina Erdogana uzvaru un paziņoja, ka akceptē vēlēšanu rezultātus, neskatoties uz netaisnīgo kampaņu.

Par prezidenta amatu ar Erdoganu sacentās pieci kandidāti, tostarp apcietinājumā esošais kurdu politiķis Selahatins Demirtašs no opozīcijā esošās Tautas demokrātiskās partijas (HDP).

EDSO norādīja, ka notikuši arī uzbrukumi, kas galvenokārt bijuši vērsti pret HDP.

Novērotāji norādīja, ka Erdoana un AKP sasniegumi pārmērīgi atspoguļoti valstij piederošajos un privātajos medijos.

Vēlēšanas notika ārkārtas stāvokļa apstākļos, kas Turcijā spēkā kopš 2016. gada jūlijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma. EDSO norādīja, ka šie apstākļi ierobežojuši vārda un pulcēšanās brīvību.