ANO ģenerālsekretāra Bana Gimuna rīkotā samita nolūks bija radīt politisko pamatu jaunam visaptverošam līgumam par pasākumiem klimata izmaiņu apturēšanai, kuru paredzēts noslēgt 2015.gada beigās Parīzē.
Ņujorkas samits bija pirmais šāda veida pasākumus kopš klimata jautājumiem veltītās sanāksmes Kopenhāgenā 2009.gadā, kas nenesa gaidītos rezultātus.
Francijas prezidents Fransuā Olands norādīja, ka nākamgad Parīzē gaidāmajā samitā jāpanāk "globāla un ambicioza" vienošanās un brīdināja, ka klimata izmaiņas apdraud mieru un drošību pasaulē.
Arī ASV prezidents Baraks Obama norādīja, ka jaunam līgumam par pasākumiem klimata izmaiņu apturēšanai jābūt ambiciozam, bet arī elastīgam.
Obama norādīja, ka tieši klimata izmaiņas iezīmēs šī gadsimta apveidus vairāk nekā jebkurš cits jautājums, un aicināja visas pasaules valstis sadarboties cīņā pret klimata izmaiņu radītajiem draudiem.
Obama atklāja, ka samita laikā ticies ar Ķīnas vicepremjeru Džanu Gaoli, kuram norādījis, ka ASV un Ķīnai, kā divām pasaules lielākajām ekonomikām un ogļskābās gāzes emitētājām, ir īpaša atbildība uzņemtie vadību.
Džans norādīja, ka Ķīna, kas ir pasaulē lielākā ogļskābās gāzes emitētāja, vēlas samazināt emisiju, cik drīz vien iespējams, bet sīkāk nepaskaidroja.
ANO ģenerālsekretārs samita noslēgumā paziņoja, ka jaunajam klimata fondam apsolīti 2,3 miljardi ASV dolāru, bet šī summa tālu atpaliek no izvirzītā mērķa.
Zaļā klimata fondā, kura mērķis ir palīdzēt nabadzīgajām valstīm, ko vissmagāk skārušas klimata izmaiņas un dabas katastrofas, plānots līdz gada beigām savākt desmit miljardus dolāru, lai tas varētu sākt darboties. Kopumā līdz 2020.gadam fondā ik gadu plānots savākt 100 miljardus dolāru.
Olands samitā apsolīja atvēlēt fondam miljardu dolāru. Līdzīgu summu apsolījusi arī Vācija.
100 miljonus dolāru atvēlējušas Šveice un Dienvidkoreja, 70 miljonus dolāru ziedojusi Dānija, 33 miljonus dolāru apsolījusi Norvēģija un desmit miljonus - Meksika.
Bans paziņoja, ka citas valstis solījušas pievienoties līdz novembrim.