Lēmums pieņemts vienbalsīgi, vēsta BBC.
Tikmēr neizpratni par iespējamu NATO un ASV iejaukšanos situācijas Ukrainā risināšanā paudusi Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko, vēsta UNIAN. "Uz kā pamata? Mēs NATO un ASV neesam devuši piekrišanu viņu spēku ievešanai."
"Mēs rīkojamies stingri saskaņā ar likumdošanu un konstititūciju. Lai pielietotu tādu galēju līdzekli, nepieciešams pamats. Es skaidroju, uz ko balstāmies mēs - patlaban ir drauds mūsu tautiešu, krievvalodīgo un krievu drošībai un saistībā ar Krimas valdības vēršanos pie Krievijas aizstāvēt viņus no nelikumībām un haosa, kas valda Ukrainā," parlamenta lēmumu pamatoja Matvijenko.
Tikmēr Kremlis ziņo, ka Putins vēl nav izlēmis nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai arī tam gūts parlamenta augšpalātas atbalsts. "Tas ir Federācijas padomes viedoklis. Lēmumu pieņem prezidents. Uz šo brīdi šāds lēmums nav pieņemts," paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājam Oleksandram Turčinovam pēc Krievijas puses lūguma sestdien notikusi telefonsaruna ar Krievijas Valsts domes priekšsēdētāju Sergeju Nariškinu, kurā tas nosaucis nosacījumus Krievijas spēku ievešanai Ukrainā.
Nariškins sarunā "paudis Krievijas gatavību īstenot militāru agresiju pret Ukrainu gadījumā, ja tiks pielietots spēks pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo Krimas teritorijā un austrumos".
Sakarā ar to Ukrainas puse oficiāli paziņo: "Mēs darām visu Ukrainas pilsoņu aizsardzībai, kuri jau šodien de-fakto kļuvuši par agresijas objektu no Krievijas karavīru un Krievijas atbalstītu provokatoru puses."
"Mēs neesam ķērušies un neplānojam ķerties pie spēka pielietošanas pret pilsoņiem, lai gan šodien Krievijas puse visādi provocē spēka scenārija izvēršanu pilnīgai situācijas destabilizācijai Ukrainā," paziņoja Turčinovs.
Pēc viņa teiktā, jebkādu ieroču un spēka pielietošanu pret pilsoņiem "mēs uzskatām par speciāli sagatavotu provokāciju, lai pamatotu militāru agresiju pret Ukrainu no Krievijas Federācijas puses".
"Ukraina ir miermīlīga valsts, taču gatava aizsargāt savu teritoriālo vienotību un suverenitāti, par ko liecina attiecīgie Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumi," uzsvēra Turčinovs.
Putins iepriekš lūdza parlamenta augšpalātai atļauju izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai valstī, teikts Kremļa paziņojumā.
"Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijai pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu "g", iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī," norāda Kremlis.
Tikmēr Federālā Sapulce vērsusies pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.
Vadoties pēc vairākkārtējiem Krimas autonomās republikas vadības un Krimā dzīvojošo Krievijas pilsoņu lūgumiem, Federālā Padome aicina valsts galvu "veikt izsmeļošus pasākumus Ukrainā dzīvojošo Krievijas pilsoņu, mūsu tautiešu un Ukrainā esošo Krievijas bruņoto spēku personālsastāva dzīvības un drošības aizsargāšanai".
"Iespējams, šajā situācijā, vadoties pēc Krimas valdības lūguma, pat jāieved ierobežots mūsu spēku kontingents, lai garantētu Melnās flotes un Krimas teritorijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu drošību. Lēmums, protams, jāpieņem mūsu valsts prezidentam, virspavēlniekam. Taču šodien, ņemot vērā situāciju, nevar izslēgt pat šādu variantu. Mums ir jāaizsargā cilvēki," paziņoja Matvijenko.
Iepriekš Krievijas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins pavēstīja, ka dome vērsusies pie prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu spert soļus situācijas stabilizēšanai Krimā, paziņojis.
"Valsts domes padome deputātu vārdā pieņēmusi aicinājumu Krievijas Federācijas prezidentam, kurā deputāti lūdz prezidentu spert soļus situācijas stabilizēšanai Krimā un izmantot visas esošās iespējas Krimas iedzīvotāju aizsardzībai pret patvaļu un vardarbību," žurnālistiem paziņoja Nariškins.
LETA jau ziņoja, ka Krimas premjerministrs Sergejs Aksenovs sestdienas rītā lūdza Krievijas palīdzību, jo Ukrainas centrālā vara no amatiem atlaidusi Krimas milicijas vadību, taču jaunos priekšniekus Sevastopole neatzīst.
Krievija solīja "neatstāt bez uzmanības" Krimas jaunā premjera aicinājumu palīdzēt nodrošināt mieru un kārtību Krimas teritorijā.
Naktī uz sestdienu Krimā tika arī paziņots par izformētās milicijas specvienības "Berkut" darbības atjaunošanu.
Vēlāk sestdien Aksenovs atzina, ka pussalas svarīgāko objektu apsardzē iesaistīti Krievijas Melnās jūras flotes karavīri.
"Visi dienesti - Drošības dienests, Iekšlietu ministrija, prokuratūra - strādā ierastajā kārtībā. Visa situācija autonomijā tiek kontrolēta," paziņoja Aksenovs.
"Nokārtota sadarbība ar Melnās jūras floti par svarīgo objektu apsardzi autonomijā. Strādā kopīgas grupas. Es esmu pārliecināts, ka viņi spēs izpildīt uzdevumus sabiedriskās kārtības aizsardzībai," paziņoja Aksenovs.
Ukrainas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Igors Teņjuhs sestdien paziņoja, ka Krievija savus bruņotos spēkus Krimā palielinājusi par 6000 karavīru, kas ir rupjš ar Krieviju noslēgto līgumu pārkāpums.
"Šajā lakā Krievijas Federācija veikusi savu spēku palielināšanu par 6000 cilvēku, kas ir rupjš pārkāpums. Tāpat uz Krimas Autonomo republiku pārdislocēti 30 bruņutransportieri," valdības sēdē paziņoja Teņjuhs.
Pēc viņa teiktā, krievu karavīri Krimā bloķē administratīvās ēkas un armijas daļas, kas arī ir rupjš līgumu un Budapeštas memorandu pārkāpums.
Kā ziņots, ar automātiem bruņoti armijas formas tērpti cilvēki sestdienas rītā ieņēmuši visas ielas ap ministru kabinetu un parlamentu Krimas pilsētā Simferopolē.
Bruņotajiem cilvēkiem formas tērpi ir bez atpazīšanas zīmēm, sejas segtas maskām. Viņi pilnībā kontrolē ielas ap ministru kabinetu un parlamentu. Parlamenta priekšā izveidotas divas aizsardzības pozīcijas ar ložmetējiem.
Tajā pat laikā militārpersonas netraucē iedzīvotāju transporta kustībai. Krimas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki Simferopolē nav redzami, izņemot autoinspektorus.
(Pievienota no 6. līdz 11.rindkopai.)